Demogrāfs: Alkohola aizstāvībai strādā organizēts lobijs; ģimeņu interesēm - tāda vispār nav

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Lai veiksmīgi risinātu demogrāfijas problēmas, ģimeņu interešu aizstāvībai iztrūkst organizēts lobijs, diskusijā «Nacionālais attīstības plāns 2020 - pusceļā: vai Latvija sasniegs izvirzītos mērķus?» sacīja demogrāfs Ilmārs Mežs.

Diskusijas trešajā panelī «Labklājība. Demogrāfija. Nevienlīdzība» viņš klātesošos iepazīstināja ar dažādu statistiku un norādīja uz dažiem izplatītiem mītiem par demogrāfiju.

«Mīts ir arī tas, ka tiek uzskatīts - nevajag tērēt naudu pabalstos, jo visu nosaka iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, proti, augot IKP, automātiski aug arī dzimstība, bet tā nav. Aplūkojot Polijas, Spānijas un citu valstu piemērus, saistības starp dzimstību un IKP nav saskatāmas. Korelācija redzama tad, ja valstij, augot IKP, ir vairāk naudas un tad tā proporcionāli vairāk novirza pabalstiem,» teica Mežs.

Sakritība starp IKP un dzimstību ir vērojama ar noteikumu, ka proporcionāli palielinās arī tiešais atbalsts ģimenēm ar bērniem,

Vienlaikus Mežs norādīja, ka Latvija esot gandrīz vienīgā valsts, kurai nav institūts, kas nodarbojas ar demogrāfijas politiku.

alkoholisko dzērienu ražotāji ļoti spēcīgi aizstāv savus uzskatus un idejas, bet ir jautājums, kurš būs tas, kas aizstāvēs ģimenes.

Savukārt, komentējot līdz šim paveikto demogrāfijas, labklājības un nevienlīdzības jomās, Pārresoru koordinācijas centra konsultante Sigita Sniķere norādīja uz nabadzības risku mazināšanu, ģimeniskas vai ģimenei pietuvinātas vides izveidi bērniem un veselības aprūpes pieejamību bērniem.

Tāpat Sniķere vērsa uzmanību uz paveikto izglītības jomā, proti, atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai un jauniešu centru reģionos izveide, kā arī paveikto nodarbinātībā, kultūrā, veselībā un reemigrācijā.

«Ja runājam par to, kādi ir sasniegumi, tad pamazām dzimstība tomēr ir uzlabojusies, tāpat ir īstenojušies mērķi mazināt nabadzības risku viena vecāka ģimenēs, un jāpiebilst, ka nabadzības risks bērniem kopumā dažādos reģionos ir atšķirīgs, piemēram, Kurzemē tas ir divas reizes mazāks nekā Vidzemē un Latgalē,» skaidroja Sniķere.

Tomēr demogrāfijas jomā ir jautājumi, kuru risināšanā tik raiti nesokas. Viņasprāt, par demogrāfisko situāciju pasliktinošu faktoru var uzskatīt nabadzības risku viena vecāka ģimenēs, darba un ģimenes dzīves savienošanas risinājumu problēmas, vientuļo sieviešu skaitu un emigrācijas turpināšanos. Savukārt labklājības un nevienlīdzības jomās jāpieliek pūles pie gados vecāku cilvēku iesaistīšanas darba tirgū, darba ņēmēju interešu aizstāvības vietējā līmenī, kā arī jāpanāk, ka sociālās atbalsta sistēmas spēj izkļūt no zemu ienākumu slazda un sociālās atstumtības.

«Nākotnes izaicinājumi ir sabiedrības novecošanās. Mums jāapzinās, ka riski ir reģionālajā attīstībā un reģionu apdzīvotībā. Vērojama sašķeltība starp dažādām sabiedrības grupām - turīgie pret nabadzīgajiem, jauni pret veciem. Tāpat notiek arī iedzīvotāju aizbraukšana,» teica Sniķere.

    Lasītākais šobrīd

    Uz augšu