Svētdien notikušās landtāga vēlēšanas Lejassaksijā vēl vairāk sarežģījušas Vācijas kancleres Angelas Merkeles situāciju pirms gaidāmajām sarunām par jaunās koalīcijas veidošanu federālajā līmenī, jo viņas vadītie kristīgie demokrāti (CDU) cietuši sakāvi, piekāpjoties sociāldemokrātiem (SPD).
Saskaņā ar oficiālajiem sākotnējiem balsu skaitīšanas rezultātiem SPD Lejassaksijas vēlēšanās, kas notika trīs nedēļas pēc Bundestāga vēlēšanām, ieguvusi 36,9% balsu, kamēr par CDU balsojuši 33,6% vēlētāju.
Lejassaksijas landtāgā iekļuvuši arī «zaļie» un liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP), kas attiecīgi ieguvuši 8,9 un 7,5% balsu.
Piecu procentu barjeru pārvarējusi arī pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija «Alternatīva Vācijai» (AfD), kuru atbalstījuši 6,2% vēlētāju. Tādējādi AfD tagad būs pārstāvēta jau 14 no 16 Vācijas federālo zemju reģionālajiem parlamentiem.
Tajā pašā laikā kreiso ekstrēmistu partija «Die Linke»(Kreisie), kam gan salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām izdevies palielināt savu atbalstītāju skaitu par 1,5 procentpunktiem, atkal nav spēju iekļūt Lejassaksijas landtāgā, izcīnot tikai 4,6% balsu.
«Šis ir lielisks vakars Lejassaksijas SPD,» pēc pirmo rezultātu paziņošanas atzina līdzšinējais zemes premjerministrs un vietējo sociāldemokrātu līderis Štefens Veils.
Viņam piebalsojis arī SPD nacionālais līderis un partijas kandidāts uz kanclera amatu Bundestāga vēlēšanās Martins Šulcs, apsveicot Lejassaksijas kolēģus ar «lielisko uzvaru».
Vēlēšanu iznākums Lejassaksijā sagādājis uzmundrinājumu SPD pēc sagrāves Bundestāga vēlēšanās, kurās partija cieta smagāko sakāvi kopš 1949.gada, iegūstot tikai 20,5% balsu.
Pēc neveiksmes Bundestāga vēlēšanās SPD vadība paziņojusi, ka tā nepiekritīs vēl vienas «lielās koalīcijas» veidošanai ar CDU un tās Bavārijas meitaspartiju - Kristīgi sociālo savienību (CSU) - un pāries opozīcijā.
Tikmēr CDU sniegums Lejassaksijas vēlēšanās bijis vājākais kopš 1959.gada, tomēr konservatīvo kandidāts uz zemes premjerministra amatu Bernts Althūzmans rezultātus nevērtē negatīvi.
«Mums par to nav jātaisnojas,» norādījis Althūzmans, piebilstot, ka vietējiem kristīgajiem demokrātiem ir «jāpārdomā, ko darīt ar šādu vēlēšanu iznākumu».
Tajā pašā laikā CSU ģenerālsekretārs Andreass Šoiers bijis daudz kritiskāks. «Šis vēlēšanu vakars licis vilties. To nav iespējams aprakstīt kā citādi,» atzinis Šoiers.
Arī Bundestāga vēlēšanās konservatīvo panākumi nebija spīdoši, CDU/CSU izcīnot tikai 33% balsu, kas ir vājākais viņu sniegums kopš Federatīvās Republikas dibināšanas 1949.gadā.
Paredzēts, ka šonedēļ Berlīnē sāksies sarunas starp CDU/CSU, «zaļajiem» un FDP par jaunās koalīcijas veidošanu.
Jirgens Tritins, viens no «zaļo» vadošajiem politiķiem, kas pārstāvēs partiju koalīcijas sarunās, jau paziņojis, ka CDU vājie panākumi Lejassaksijā apgrūtinās Merkelei sarunas ar gan ar FDP, gan ar vides aizstāvjiem.
Svētdienas vēlēšanu rezultāti «vājina CDU un sarunas, nevis atvieglo, bet apgrūtina,» intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai ARD norādījis Tritins.
Viņam piekritis arī Šoiers, norādot, ka sakāve Lejassaksijā ir kārtējais signāls CDU/CSU, kas mudina atgriezties savās konservatīvajās pozīcijās pēc pārliekas tuvināšanās politiskā spektra centram, kas notikusi Merkeles vadībā.
Jau tūlīt pēc Bundestāga vēlēšanām, kurās arī CSU Bavārijā cieta vērā ņemamus zaudējumus, daudziem vēlētājiem pārbēgot AfD nometnē, bavāriešu konservatīvie politiķi nāca klajā ar aktīviem aicinājumiem nosegt «vaļējo labējo flangu».
Taču konservatīvāka CDU/CSU nostāja var atbiedēt daudzus zaļos, kas jau tagad pauž neapmierinātību ar CSU ieturēto politiku.
Tikmēr vēlēšanu iznākums Lejassaksijā, šķiet, ļauj SPD un «zaļajiem» saglabāt līdzšinējo koalīciju, kura saskaņā ar sākotnējiem rezultātiem izcīnījusi landtāgā nelielu vairākumu. Tomēr tas būs droši zināms tikai pēc galīgo rezultātu pasludināšanas.
Pastāv arī iespēja, ka SPD Lejassaksijā varētu izšķieties par «lielās koalīcijas» veidošanu.
Teorētiski varētu veidot arī tā dēvēto «luksofora koalīciju», kurā apvienotos SPD, «zaļie» un FDP.
Taču FDP vietējais līderis Štefans Birkners jau paziņojis, ka brīvie demokrāti nekādā gadījumā šādam sadarbības modelim nepiekritīs, piebilstot, ka partija, līdzīgi kā Berlīnē, ir gatava apspriest vienīgi tā dēvētās Jamaikas koalīcijas veidošanu, sadarbojoties ar sociāldemokrātiem un konservatīvajiem.
