Latvijas Krievu savienība kritizē ieceri pāriet uz mācībām latviešu valodā

Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs piedalās protesta akcijā pie Ministru kabineta pret BBC veidotās filmas, kurā attēlots Krievijas iebrukums Latvijā, demonstrēšanu Latvijas Televīzijas ēterā

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Ieceri vispārizglītojošos mācību priekšmetus vidusskolās pasniegt tikai latviešu valodā nevar uztvert nopietni, šādu viedokli pauda Latvijas Krievu savienības (LKS) līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs. Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V) ir paziņojis, ka no 2020.gada vispārizglītojošos mācību priekšmetus vidusskolās plānots pasniegt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

LKS līdzpriekšsēdētājs aģentūrai LETA norādīja, - kamēr šim priekšlikumam nav izstrādāts reāls likumprojekts, tāds paziņojums nevar tikt uztverts nopietni. Viņaprāt, ir sācies pirmsvēlēšanu laiks, kurā cīņas starp valdošajām partijām būs spraigas, un tās savlaicīgi mēģina piesaistīt vēlētāju uzmanību. «No vienas puses ir Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) ar saviem priekšlikumiem, no otras - Šadurskis. Ja šādi paziņojumi būtu pēc vēlēšanām - mūsu noskaņojums būtu pavisam citādāks,» skaidroja Mitrofanovs.

LKS tagad vēros, kādas attiecības kopumā valdīs starp partijām šajā jautājumā, jo pagaidām runu par šādu izmaiņu ieviešanu vispārizglītojošo mācību priekšmetu pasniegšanas procesā nav ne no vienas citas partijas. Kamēr nav saņemti reāli likumprojekti, kuros būtu skaidri norādīts, kad un kā tieši izmaiņas izglītības sistēmā paredzēts ieviest, asi protesti no savienības puses nesekos.

«Ja tiks izstrādāts atbilstošais likumprojekts - notiks kopienas mobilizēšana un noteikti sekos atbildes reakcija,» norādīja LKS priekšsēdis. Tāpat viņi neizslēdzot iespēju protestēt arī tad, ja šādi provokatīvi paziņojumi kļūs arvien biežāki.

Kā ziņots, patlaban Izglītības un zinātnes ministrija plāno vairākus soļus valsts sabiedrības integrācijas un valsts valodas jomā līdz 2024.gadam.

Nākamajā mācību gadā pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, plānots sākt jaunā izglītības standarta ieviešanu, kas, pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi sākt sākumskolas izglītību latviešu valodā.

Vēl pēc gada, 2019./2020.mācību gadā, 9.klases centralizētie valsts pārbaudījuma darbi plānoti tikai latviešu valodā. Tāpat pēc diviem gadiem 7.klasē plānota pāreja uz jauno kompetenču pieejā balstīto standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā.

Savukārt jau no 2020./2021.mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā ieplānots visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Uz augšu