Rudens un ziema ir gadalaiki, ko Latvijas vieglatlēti gaida ar bažām, jo treniņu apstākļi ir neapskaužami. Lai arī šobrīd norit Daugavas stadiona rekonstrukcija, kur būs slēgtā tipa vieglatlētikas manēža, tā tiks atklāta tikai 2020. gadā. Sāpīgs jautājums ir par to, ko darīt turpmākos trīs gadus. Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidente Ineta Radeviča uzsver, ka izcilus panākumus var sasniegt, ja ir pareizā attieksme no sportista puses, kvalitatīvs trenera darbs un atbilstoša infrastruktūra, bet diemžēl pēdējais no šiem kritērijiem ir vājais posms.
Vai varam gaidīt medaļas no vieglatlētiem, ja treniņu apstākļi ir neapskaužami?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Vieglatlētikas savienības izlases treneris Edvīns Krūms stāsta, ka šobrīd Rīgā nav tādas vietas, kur varētu skriet 200 metru apli vai būtu 100 metri taisnā līnijā. Ja ārā līst lietus, arī tad treniņi notiek zem klajas debess. Vaicājot, vai tāpēc varam nepieprasīt no Latvijas vieglatlētiem augstvērtīgus panākumus turpmākos trīs gadus, treneris gan saka, ka pieprasīt var, jo sportisti attaisno uz viņiem liktās cerības, lai arī treniņu apstākļi šobrīd nav labi. Augstas klases sportisti rudens un ziemas periodā dosies uz treniņnometnēm ārpus Latvijas. Arī Ineta Radeviča savulaik devusies trenēties uz Ameriku un Krieviju, taču ne visi vieglatlēti to var atļauties, tāpēc arī šā brīža situācija Latvijā savienības prezidenti dara bažīgu.
Šobrīd treniņi notiek Arkādijas parka un LSPA stadionos, kā arī dažās skolās, taču, sākoties aukstākam laikam, tie notiks Rīgas Nacionālajā sporta manēžā. Edvīns Krūms jau šobrīd uztraucas par treniņu apstākļiem ziemas periodā, jo šajā vietā vienkopus trenēsies ļoti daudz sportistu, un tas apgrūtina treniņu procesu. Jāņem vērā arī tas, ka starptautiskās sacensībās sportisti ceļā uz panākumiem ir līdzvērtīgi, lai arī sporta infrastruktūras kvalitāte ir tik ļoti atšķirīga.
Rīgas Nacionālajā sporta manēžā gan nelieli tehniski uzlabojumi ir veikti, piemēram, atbrīvota vēl viena telpa, lai mazinātu noslodzi lielajai hallei, labiekārtotas tualetes, un nākamajā gadā tiks veikts metāla kupola jumta remonts un labiekārtotas dušas telpas.
Inetas Radevičas nākotnes redzējums ir vismaz divas mūsdienīgas sporta manēžas – katra savā Daugavas pusē. Atceroties savus jaunības laikus, kad viņa braukusi uz Rīgas Nacionālo sporta manēžu un tā šķitusi kā arhitektūras šedevrs, šī ēka varētu palikt kā relikvija, kas viņai allaž paliks atmiņā kā vieta, kur īstenot sapni par panākumiem.