Pasaulē ir 40 miljoni modernās verdzības upuru. 13 gados jātiek līdz nullei

ANO Ģenerālās Asamblejas laikā publicētie dati liecina, ka 2016.gadā visā pasaulē no modernās verdzības cieta vairāk nekā 40 miljoni cilvēku. Lielākā daļa - gandrīz 29 miljoni jeb 71% - bija sievietes. Ceturtdaļa moderno vergu ir bērni un pusaudži.

Visizplatītākā modernās verdzības izpausme ir piespiedu darbs. Modernās verdzības gūstā nonākušie parasti strādā mājās kā kalpotāji, būvniecībā, rūpnīcās, lauku saimniecībās vai uz zvejas kuģiem, kā arī prostitūcijā. Apmēram pusē gadījumu pret pašu gribu nodarbinātie cilvēki bija «parāda važās» - strādāja, lai atmaksātu parādu savam paverdzinātājam.

Ar moderno vergu darbu saražotās preces un pakalpojumi tiek izplatīti šķietami uzticamos pārdošanas kanālos, kā rezultātā patērētāji, neko ļaunu nenojaušot, tos var iegādāties un tādā veidā atbalstīt piespiedu nodarbināšanu. Tā rīkojās bēdīgi slavenā Rūniju ģimene no Lielbritānijas, kura vairāku gadu garumā piespieda bezpajumtniekus strādāt tai piederošajā ceļu remonta kompānijā, izmitinot «darbiniekus» briesmīgos apstākļos, nemaksājot algu, atņemot valsts pabalstus, draudot un fiziski iespaidojot tos.

99% no piespiedu prostitūcijas upuriem ir sievietes. Arī citos sektoros valda sieviešu pārsvars.

Otrs izplatītākais modernās verdzības veids ir piespiedu laulības. 88% upuru ir meitenes un sievietes, kuras izprecinātas pret savu gribu, taču tas var notikt arī ar puikām un vīriešiem. Vairāk nekā trešdaļa piespiedu laulībās stājas pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Tās ir ļoti izplatītas nabadzīgajos Āfrikas un Āzijas reģionos, kur meitu izprecināšana noņem finansiālo slogu ģimenei un var pat uzlabot materiālo situāciju.

ILO norāda, ka pēdējo piecu gadu laikā 89 miljoni cilvēku kļuvuši par modernās verdzības upuriem vismaz dažu dienu garumā. Industrija, no kuras upuriem tikt prom ir visgrūtāk, ir piespiedu prostitūcija. Vidējais laiks, ko upuri tajā pavada, ir nepilni divi gadi.

ANO izvirzījusi mērķi līdz 2030.gadam pilnībā izskaust moderno verdzību. Bet vai to iespējams panākt 13 gadu laikā? «Piespiešanas sistēmu - kas dažos gadījumos ir gadsimtiem senas, bet citos radusies no jauniem un nelikumīgiem biznesa modeļiem, liela apmēra migrācijas, krīzēm un konfliktiem - iznīdēšana ir milzīgs uzdevums. Lai sasniegtu ambiciozo 2030.gadam izvirzīto mērķi, būs nepieciešama atjaunota politiskā griba, pietiekamu resursu atvēlēšana un nacionālo un starptautisko pūliņu pastiprināšana,» norādīts ILO pētījumā.