Lietuva cer uz atbalstu Astravjecas AES elektroenerģijas importa bloķēšanā

Kā ziņots, Lietuva cer likt šķēršļus šim projektam, ko tā uzskata par nedrošu, ierobežojot elektroenerģijas pārvades jaudas no Baltkrievijas, nosakot maksu par pārvadi no Baltkrievijas, kā arī aizliedzot Kruones hidroakumulācijas elektrostacijai sniegt pakalpojumus Baltkrievijai.

«Mērķis ir nepieļaut elektroenerģijas importu, ja Astravjecas AES tiktu iedarbināta. Pirmā lieta ir sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīkliem no 2025.gada, bet līdz tam nodrošināsimies, gan nosakot maksu, gan vienojoties ar reģiona valstīm - Poliju, Igauniju un Latviju - par vispārējiem ierobežošanas principiem. Konkrēti principi tiks saskaņoti ar reģionu un Eiropas Komisiju,» žurnālistiem uzsvēris ministrs.

Lietuva jau pagājušā gada sākumā vērsās pie Latvijas, Igaunijas, Polijas un Somijas, aicinot kopīgi gādāt par Astravjecā ražotās elektroenerģijas neielaišanu Eiropas Savienības (ES) tirgū, bet pagaidām šo iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

Tomēr Vaičūns izteicis cerību uz visu reģiona valstu atbalstu.

«Esam uzsākuši šo darbu. Mūsu partneri reģionā iepazīstināti ar rīcības plāna projektu. Pēc plāna apstiprināšanas nosūtīsim to reģiona partneriem. Datumi ir norādīti, tādēļ ceru uz vienošanos arī reģiona mērogā. Domāju, ka ierobežot šīs elektroenerģijas nonākšanu mūsu tirgū ir ieinteresētas visas valstis,» viņš uzsvēris.

Iepriekš ministrs atgādināja, ka minētais plāns ir jau ceturtais Lietuvas solis šai virzienā. Vispirms Lietuva pieņēma likumu par soļiem, kas nepieciešami, lai aizsargātos pret nedrošu trešo valstu kodolspēkstaciju radītajiem apdraudējumiem, tad valdība iesniedza Seimam vērtējumu un pēc septiņiem kritērijiem aicināja atzīt Astravjecas AES par nedrošu spēkstaciju, kas apdraud Lietuvas nacionālās intereses, un tad tika pieņemts likums, kurā Astravjecas AES atzīta par nedrošu.

Valdības trešdien apstiprinātais plāns paredz, ka Lietuvai līdz 2018.gada otrajam ceturksnim ar Latviju un Igauniju jāpanāk vienošanās par pārvades maksas noteikšanu elektroenerģijai no Baltkrievijas un Krievijas, ja tam piekritīs Eiropas Komisija. Savukārt līdz 2019.gada pirmajam ceturksnim iecerēts vienoties ar kaimiņvalstīm par Baltkrievijas AES saražotās elektroenerģijas importa ierobežojumiem.

Lietuvā šobrīd noteikta maksa par elektroenerģijas eksportu, tikmēr par elektroenerģijas importu no Baltkrievijas un Krievijas maksa netiek ņemta.

Ministrija norādījusi, ka daļa plānā paredzēto pasākumu saistīta ar Baltijas valstu un Rietumeiropas elektrosistēmu sinhronizāciju. Starp tiem minēta Ignalinas AES transformatoru apakšstacijas rekonstrukcija, kad paredzēts atslēgt vienu elektrolīniju, kas Lietuvu savieno ar Baltkrieviju, kā arī jaunas līnijas celtniecība no Lietuvas elektrostacijas Elektrēnos uz Viļņu. Pašlaik norisinās abu šo projektu konkursi.

Lietuvas Seims 15.jūnijā vienprātīgi pieņēma likumu, kurā atzīts, ka Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošā Astravjecas AES ir nedroša un apdraud Lietuvas Republikas nacionālo drošību, vidi un sabiedrības veselību

Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķir tikai aptuveni 110 kilometri.

Būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas «Rosatom» meitassabiedrība «Atomstrojeksport».

Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu.

Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.