Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns nav tik traks un neaprēķināms kā domājam, pēc Ziemeļkorejas, iespējams, sestā kodolizmēģinājuma, kas izraisījis satraukumu pasaules sabiedrībā, saka ārpolitikas pētnieks Kārlis Daukšts. ASV jau brīdināja par militāru atbildi uz Ziemeļkorejas draudiem.
Lai gan ir informācija par Čenuna neaprēķināmajām darbībām, kas reizēm robežojas ar nenormālību, piemēram, brālēna apšaudīšanu ar automātu, Ziemeļkorejas ārpolitiskajam vērtējumam jāpieiet ar vēsu prātu. Ziemeļkorejas līderis, būdams izglītots rietumu cilvēks, ir pragmatisks, salts aprēķinātājs nevis trakais un «kara maniaks», kā viņš savulaik nodēvēts, skaidro eksperts.
Kima Čenuna iedomātā gatavība kodolkaram, tātad pašnāvībai, ir tikai daļa no melu struktūras, saka Daukšts.
Čenuns ir racionāls cilvēks, kurš spēlē noteiktu spēli.
Viņa mērķis ir varas, režīma un dinastijas saglabāšana, un, lai gan viņa uzvedība neiekļaujas loģiskas domāšanas ietvaros, jāsaprot, ka neaprēķināmi viņš uzvedas speciāli.
«No otras puses, jāsaprot: kāda mūsdienu starptautiskajās attiecībās ir Ziemeļkorejas loma? Totalitārā valsts ir instruments globālajā cīņā Dienvidaustrumāzijā un Klusā okeāna reģionā,» skaidro politologs, norādot, ka galvenie spēlētāji par dominanci ir ASV, Ķīna, kā arī Krievija. «Vēl Baraka Obamas laikā prognozēja, ka
nākotnē būtiskākā būs Klusā okeāna stratēģija.
Uz spēles ir Ķīnas ekonomiskās, politiskās, ģeogrāfiskās un militārās intereses, bet Koreja ir Ķīnas instruments, lai izstumtu ASV.»
Turklāt jāņem vērā, ka precīzas detaļas par raķešu palaišanu Ziemeļkorejā nav zināmas, saka pētnieks. Ir minējumi un iespējamības. Lai gan Ziemeļkoreja nesen apliecināja, ka veikusi sekmīgu ūdeņraža bumbas izmēģinājumu un šī bumba domāta uzstādīšanai uz starpkontinentālās ballistiskās raķetes, paziņojumam var būt mērķis demonstrēt Ziemeļkorejas militāro varenību.
Čenuns melo ne jau pirmo reizi.
«Mēs patiesībā nezinām, vai pazemē ir uzspridzināta ūdeņraža bumba un vai to var uzmontēt starpkontinentālajai ballistiskajai raķetei,» saka eksperts. Tomēr viņš norāda uz kādu būtisku problēmu: ASV ir iekļuvušas diplomātiski šaurā bezizejā, sankcijas nedarbojas. «Ja tiktu pārtraukta Ziemeļkorejas iedzīvotāju apgāde, tas būtu genocīds. Savukārt Dienvidkorejas aizstāvēšana nozīmētu kodolkaru. Tramps tviterī pārmet Ķīnai, ka tā par maz dara, lai ierobežotu Ziemeļkoreju.
Tomēr iespaids, ka Kims Čenuns brīvi rīkojas, ir feiks.
Krievijas, ASV un Ķīnas attiecības ir sapinušās, un tas, kas nonāk medijos, ir tikai šo sarežģīto attiecību ārējā izpausme,» saka Daukšts atgādinot, ka kodolizmēģinājums notika tuvu Krievijas robežai - tikai dažus simtus kilometru no Vladivostokas.
Lai gan starp lielvalstīm notiek politiskā spēle, tas neizslēdz faktu, ka pasaule ir tuvu kodolkara slieksnim. Pēc politologa domām,
Dienvidkorejas un ASV manevri Ziemeļkorejas robežas tuvumā var izprovocēt nejaušu sadursmi, kas, neraugoties uz stratēģisku koncepciju esamību, var izraisīt konflikta eskalāciju.
Savukārt Donalda Trampa nesamierināmajā retorikā jaušams spiediens: kurš atkāpsies?
Klusā okeāna reģionā notiekošais tuvākajos gados noteiks ārpolitiskos virzienus, pārliecināts politikas pētnieks.
/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)