Saspīlējums ASV un Ziemeļkorejas attiecībās saasinājās šonedēļ, kad atklātībā nonāca ziņas par Ziemeļkorejas gatavību raidīt ballistiskās raķetes uz Guamu, kur atrodas ASV militārā bāze. Prezidents Tramps tikām paziņoja, ka draudi «tiks sagaidīti ar uguni un dusmām, kādas pasaule nav pieredzējusi». Cik nopietni ir abu pušu draudi un pie kā tie var novest?
Emocionāli sakāpināti draudi nav nekas jauns Ziemeļkorejai – valstij, kas pērn Dienvidkorejas galvaspilsētu Seulu solīja pārvērst «uguns jūrā». Tā arī vairākkārt solījusi uzbrukt ASV piederošajai Guamai, kas atrodas 3400 kilometru attālumā no Korejas pussalas. Šīs nedēļas notikumi gan izsaukuši bažas, ka kāds neapdomīgs solis no vienas vai otras puses varētu novest pie konflikta.
1994. gadā ASV un Ziemeļkoreja pietuvojās bīstami tuvu bruņotam konfliktam, jo Phenjana atteicās ielaist starptautiskos inspektorus savos kodolreaktoros, tādējādi pārkāpjot vienošanos. Krīze tika atrisināta diplomātiskā ceļā. Taču turpmākos 20 gadus Ziemeļkoreja turpināja izstrādāt kodolprogrammu un veikt izmēģinājumus, uz ko citas valstis atbildēja ar sankciju izvirzīšanu.
Laikraksts «The Washington Post» ziņo, ka Ziemeļkoreja izstrādājusi pietiekami mazu kodolgalviņu, ar ko varētu aprīkot savas raķetes. Izdevums atsaucās uz ASV izlūkdienestu ziņojumiem, kuros teikts, ka Ziemeļkorejas arsenālā varētu būt līdz pat 60 kodolieročiem. Skaitlis pārspēj iepriekšējās aplēses.
ANO Drošības padome sestdien vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas nosaka stingrākas sankcijas pret Ziemeļkoreju. Aprēķināts, ka tās par trešdaļu samazinās Ziemeļkorejas eksporta ieņēmumus.
ASV daudzu gadu garumā dažādās formās uzstājusi, ka Ziemeļkorejas uzbrukums nepaliktu bez atbildes reakcijas. Taču šoreiz, atšķirībā no iepriekšējiem gadījumiem, trūkst diplomātiskā procesa, kas neļautu konfliktam samilzt līdz galīgu līdzekļu lietošanai, slejā raidorganizācijas BBC mājaslapā raksta bijušais ASV valsts sekretāra vietnieks Filips Kraulijs.
«Pastāv briesmas, ka kādā brīdī pārkarsusī retorika izraisīs reakciju ķēdi bez atkāpšanās ceļa,» viņš uzsver. «Viņi palaiž raķeti. Mēs ieviešam jaunas sankcijas. Viņi sola atriebties. Mēs šos draudus pasludinām par nepieņemamiem. Viņi palaiž vēl vienu raķeti. Ko tad?»
«Šeit retorika satiekas ar stratēģiju. Taču nav skaidrs, vai aiz Trampa uguns un dusmām tāda ir,» norāda bijušais ASV Valsts departamenta pārstāvis.
Līdzīgās domās ir arī daudzi ASV politiķi. Republikāņu senators Džons Makeins paziņojis, ka nepiekrītot Trampa izteikumiem. «Es nepiekrītu prezidenta komentāriem, jo ir jābūt drošam, ka varēsi izpildīt to, ko soli,» viņš sacīja intervijā Fīniksas radiostacijai KTAR. «Dižākie līderi, ko esmu redzējis, nedraud, kamēr nav gatavi rīkoties. Neesmu drošs, ka prezidents Tramps ir gatavs rīkoties.»
Demokrātu senators Bens Kardins Trampa retoriku pielīdzinājis tai, kādu parasti lieto Ziemeļkoreja. «Prezidenta Trampa komentāri bija lieki un atkal parādīja, ka viņam nav vajadzīgā temperamenta un spriestspējas, lai tiktu galā ar nopietnu krīzi, kuras priekšā ASV stāv,» teica Kardins. «Mums nevajadzētu nākt klajā ar tādiem pašiem skaļiem un provokatīviem paziņojumiem par kodolkaru kā Ziemeļkorejai.»