Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, pirmdien Tallinā tiekoties ar ASV viceprezidentu Maiku Pensu, atkārtoti paudusi atbalstu jaunām ASV sankcijām pret Krieviju.
Grībauskaite pauž atbalstu jaunām ASV sankcijām pret Krieviju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Baltijas valstu līderu un Pensa tikšanās laikā Lietuvas prezidente norādīja, ka sankcijas samazinās Krievijas iespējas izmantot enerģijas resursus kā politiskā spiediena instrumentu.
«Es ceru, ka [ASV] prezidents Donalds Tramps atbalstīs lēmumu ieviest sankcijas saistībā ar Kremļa politiku izmantot enerģijas politiku kā instrumentu» spiediena radīšanai, žurnālistiem sacīja Lietuvas prezidente.
Viņa uzsvēra, ka, pirms Lietuva sāka izmantot sašķidrinātās gāzes termināli, par gāzi tā pārmaksāja apmēram 40%, jo Krievijas valsts kontrolētā dabasgāzes kompānija «Gazprom» bija vienīgais gāzes piegādātājs Lietuvā.
Trampam vēl ir jāparaksta Kongresa pieņemtie grozījumi, kuru mērķis ir sodīt Kremli par iejaukšanos pērn notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās un Ukrainas Krimas pussalas aneksiju 2014.gadā.
«Mēs redzam, ne tikai dzirdam, ka ASV ar pilnu jaudu atgriežas pie NATO sabiedroto aizsardzības,» piebilda Grībauskaite.
Pirmdien intervijā Lietuvas sabiedriskajam radio Grībauskaite paziņoja, ka rudenī gaidāmo Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību «Zapad-2017» («Rietumi-2017») laikā ASV divkāršos to iznīcinātāju skaitu, kas no Lietuvas veic patrulēšanas misiju Baltijas valstu gaisa telpā. Plānots, ka no septembra ASV Zokņu aviobāzē Šauļu pievārtē izvietos astoņus iznīcinātājus. Pašlaik misija tiek veikta ar četriem Polijas kontingenta iznīcinātājiem.