Pirms tika pieņemts lēmums par Kanādas spēku izvietošanu Latvijā, zināšanas par Latviju bija daudz mazākas, bet tagad Kanādas kartē Latvija no ļoti maza punktiņa ir kļuvusi daudz izteiksmīgāka un nozīmīgāka, norādīja Latvijas vēstnieks Kanādā Kārlis Eihenbaums.
Kanādas sabiedrība arvien vairāk vēlas gan zināt, gan arī saprast Latviju, tomēr Eihenbaums aicina uz lietām skatīties «reāli», proti, Kanādas provinces ir vairāku Eiropas valstu izmēra lielumā, tikmēr pašu latviešu zināšanas par Kanādu arī nav tās labākās, tādēļ cerēt uz lielu atpazīstamību nevajadzētu.
«Tas nav pārmetums, bet tas ir reāls skatījums. Mums jāskatās uz lietām reāli,» sacīja vēstnieks, vienlaikus apliecinot, ka kanādiešu zināšanas par Latviju un latviešiem ir augušas. «Kāds zina hokeju, kam nav maza loma, un daži zina Sandi Ozoliņu, Helmutu Balderi... Katram ir sava grupa, ar ko viņš Latviju asociē. Ir nācies sastapt arī cilvēkus, kuri mūs asociē ar Kristīni Opolais, Andri Nelsonu, Elīnu Garanču, ar cilvēkiem, ar kuriem mēs lepojamies,» piebilda Eihenbaums.
Viņš apliecināja, ka arī tenisistes Aļonas Ostapenko uzvara palīdzēja «iekļūt» Kanādas presē, kurā bija minēts Latvijas vārds. Tāpat katru otro nedēļu ir kāda intervija vai atsauce uz vēstnieka teikto, un viņš uzsvēra, ka Kanādas mediji raksta un vaicā diezgan daudz, kas ir labi, jo ir sliktāk, kad raksta kaut ko izdomātu vai cita pastāstītu, bez konkrēta avota.
«Latvijas vēstniekus redzu kā pārdevējus – pozitīvi cik vien varu stāstu un informēju par savu valsti, jo galvenais ir nevis perfekta valoda, bet saturs, kas tiek pateikts un svarīgi, ka par tevi uzzina. Jūnijā bija iespēja Edmontonā tikties ar kareivjiem, pirms viņu došanās uz Latviju un aprunāties ar viņu ģimenēm. Kad uzzinājuši, ka dosies uz Latviju, sākuši meklēt informāciju internetā, tomēr labāk par Latviju uzzināt nodrukātā materiālā, tāpēc izdalām arī brošūras,» teica Eihenbaums.
Vēstnieks arī norādīja, ka Kanādā saticis vairākas militārpersonas, kuras bijušas Latvijā vairākas reizes. Vienlaikus viņš sacīja, ka bieži zināšanu vai priekšstatu līmenis par Latviju ir sliktāks, nekā tas patiesībā ir, un ar to ir jārēķinās. Tādēļ, pēc viņa domām, svarīgāk ir nevis latviešiem aizbraukt uz Kanādu, bet kanādiešiem atbraukt uz Latviju.
«Kaut vai ar īsu pastaigu Latvijā vai ar īsu sarunu ar latviešiem, attieksme mainās un tam ir ļoti liela nozīme. Ir jāpieņem dzīvē realitātes, kāda tā ir. Kanādietis, ja skatās uz Eiropu, domā līdzīgi, kā ASV dzīvojošie cilvēki, viņš zina Lielbritāniju, Vāciju, Spāniju, Franciju, bet reti domā, ka varētu aizbraukt kaut kur tālāk,» piebilda diplomāts.
