LR: Iespējams, sargājot īpašumus, Bondars noraksta zemi un māju sievai

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TVNET

Politiķis Mārtiņš Bondars (LRA) pirms divām dienām reģistrējis ar sievu noslēgto vienošanos par mantas sadali. Kaut arī vienošanās noslēgta pirms 11 gadiem, tā reģistrēta, iespējams, lai pasargātu Mārupē esošo māju un zemi no likvidētās «Krājbankas» administratora «KPMG Baltics», vēsta Latvijas Radio (LR).

Bondars šo oficiālo reģistros pārbaudāmo faktu LR intervijā piektdienas rītā noliedza. «Tāda līguma nav,» viņš sacīja. Tomēr «Lursoft» publiskajā datubāzē redzams, ka Bondars ar sievu Ievu Bondari 26.jūlijā oficiāli reģistrējuši pirms 11 gadiem noslēgto vienošanos par mantas sadali. Šī vienošanās paredz, ka sievas īpašumā nonāk nekustamais īpašums «Ieviņas» Mārupē.

Politiķis LR uzsver, ka visa viņam piederošā manta ir uzrādīta amatpersonas ienākumu deklarācijā, bet mājas «Ieviņas» viņam nekad nav piederējušas.

Kā izpētījis LR, Bondara amatpersonas deklarācija, 2006.gada 30. jūnijā pametot Valsts prezidenta kanceleju, rāda, ka zeme un māja Mārupē viņam pieder kopā ar sievu. Bet deklarācijā, kas iesniegta pirms trim gadiem, kļūstot par Saeimas deputātu, šis īpašums vairs uzrādīts netiek.

«Lursoft» dati rāda, ka līgumu laulātie noslēguši 2006. gada vasarā. Taču saskaņā ar civillikumu, kamēr līgums nav oficiāli reģistrēts, tas ir saistošs vienīgi laulātajiem, bet ne trešajām personām. Tas nozīmē, ja pāris šķirtos, tad tiktu ņemta vērā šī pirms 11 gadiem noslēgtā vienošanās. Taču, lai uz šo mantu nepretendētu trešās personas, piemēram, kreditori, līgums ir oficiāli jāreģistrē. Civillikums saka: «Lai laulības līgumiem piešķirtu saistošu spēku pret trešajām personām, tie ierakstāmi laulāto mantisko attiecību reģistrā un par nekustamo mantu — arī zemesgrāmatās.»

Šādu soli politiķis, iespējams, spēris, lai daļu sava īpašuma pasargātu no «Latvijas krājbankas» administratora, kurš 2015.gadā cēla prasību pret bijušajiem bankas valdes locekļiem par zaudējumiem, kas bankai radušies laikā līdz maksātnespējas procesa sākšanai, norāda LR.

Bondars ceturtdien paziņoja par atkāpšanos no Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētāja amata vairāku apvienības deputātu pieņemto lēmumu dēļ. Intervijā Latvijas Televīzijā viņš noraidīja, ka šis lēmums varētu būt saistīts ar «Latvijas krājbankas» lietu.

Jau ziņots, ka tiesa jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem bijušajiem «Latvijas krājbankas» valdes locekļiem, tai skaitā Bondara. Kā iepriekš informēja sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis, bijušie «Krājbankas» valdes locekļi esot bez pietiekama saimnieciska pamatojuma izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu