Terorisma jaunā seja. Pētnieks atspēko mītus par «Islāma valsti»

Pēc kārtējā terorakta Eiropas pilsoņi kameras priekšā eksaltētā balsī sauc: «Mūs nevar iebiedēt!» Patiesībā vairums ir nobijušies, bet daži... Viņus tas iedvesmo pievienoties islāma kaujiniekiem. Pēdējos trijos gados «Islāma valsts» iedvesmotajos terorisma aktos bojā gājušo skaits ir strauji pieaudzis. Un tomēr terorisms nebūt nav specifisks islāmistu cīņas ierocis.


Par budistu un kristiešu teroristiem, latviešu imigrantiem, kas izdara vairāk noziegumu nekā musulmaņu bēgļi, un civilizāciju sadursmi, kas neeksistē, stāsta Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.

Kādi ir izplatītākie mīti un aizspriedumi, saistīti ar terorismu?

Radikālais islāms nebūt nav vienīgais un noteikti ne galvenais terorisma cēlonis. Saskaņā ar «Europol», 2013. gadā Eiropā notika 152 terorakti, no kuriem puse bija saistīti ar nacionālām, etniskām un separātistu motivācijām, tikai divi ar radikālo islāmu.

Vairākums no 1980. līdz 2005. gadam notikušo teroraktu ASV ir bijuši saistīti ar organizēto noziedzību no Latīņamerikas,

kam seko dažādas kreisās un labējās radikāļu grupas, un tikai 6% terora aktu bija saistīti ar islāma idejām.

Pat Latvijā pēdējo 26 gadu laikā ir bijuši divi terorisma akti – Uzvaras pieminekļa un Galerijas Centrs spridzināšana –, kas absolūti nekādā veidā nav saistīti ar radikālo islāmu.

Tomēr nav noliedzams, ka pēdējos trijos gados «Islāma valsts» iedvesmotajos un organizētajos terorisma aktos bojā gājušo skaits ir strauji pieaudzis. Salīdzinot ar 2014. gadu, 2015. gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs, tostarp arī Turcijā, teroraktos bojā gājušo skaits pieauga par 650%.

Pētījums par terorismu 2016. (PDF, 5,6 Mb)

Visvairāk no radikālā islāma terorisma cieš paši musulmaņi, jo vislielākais upuru skaits ir musulmaņu valstīs. Teroraktu skaits, kas notiek Eiropā, ir salīdzinoši maza daļa no tā, kas notiek Irākā, Sīrijā un to kaimiņvalstīs.

Tomēr terorisms nav raksturīgs tikai islāmam. Šķiet, ka budisms un terorisms ir kaut kas nesavienojams. Un tomēr, Šrilankas pilsoņu kara laikā budisti veica terora aktus. 70., 80. gados Ziemeļīrijā notika neskaitāmi terora akti starp katoļiem un protestantiem.

Norvēģu masu slepkava Anderss Bērings-Breivīks bija kristiešu terorists,

jo vēlējās aizstāvēt kristiešu Eiropu no musulmaņu invāzijas. Daudziem šis apgalvojums varētu izraisīt nepatiku, jo Breivīka pamatojumi pastrādāt teroraktu bija dažādi, kāpēc izcelt šo vienu aspektu? Taču tādā gadījumā tieši tāpat nevajadzētu izcelt musulmaņu pastrādātajos terora aktos faktu, ka viņi ir musulmaņi, jo reliģija reti ir vienīgā motivācija.

Izplatīts ir priekšstats, ka terorismu veicina bēgļu pieplūdums Eiropā. Vai šajā mītā ir kaut daļa patiesības?

Lielākā daļa no musulmaņiem, kuri pēdējo trīs gadu laikā ir veikuši teroraktus Rietumu valstīs, ir vietējās sabiedrībās integrējušies musulmaņi. Būtiski, ka tie nav ne bēgļi, ne nesen imigrējuši cilvēki, bet gan rietumvalstīs dzimuši vai gadu desmitiem Rietumos dzīvojoši cilvēki. Viņi ir sākotnēji iederējušies Rietumu sabiedrībās, bet kāda iemesla dēļ radikalizējušies. Turklāt ASV kopš 2001. gada 11. septembra 30% no musulmaņiem, kuri veikuši teroraktus, ir pārgājuši islāmā savas dzīves laikā. Mazāk par 16% no islāmticīgajiem, kuri ir veikuši teroraktus, ASV ir bijuši legālie vai nelegālie imigranti vai bēgļi.

Piemēram,

Anvars al-Avlaki (Anwar al-Awlaki) - viens no «Islāma valsts» vadošajiem teologiem, kurš iedvesmojis daudzus Rietumos dzīvojošos musulmaņus veikt teroraktus, bija dzimis, audzis Amerikā, tad devies uz Jemenu, kur radikalizējies.

Par bēgļiem vispār ir neskaitāmi nepatiesi stereotipi. 2015. gadā Eiropā ieradās aptuveni miljons bēgļu, no kuriem tikai 26 bija kaut kāda saistība ar terorismu, tātad ārkārtīgi niecīgs skaits. Bieži tiek teikts, ka Vācijā, kur ir daudz imigrantu, noziedzības līmenis strauji ir pieaudzis. Tā arī nav taisnība. Salīdzinot ar 2014. gadu, 2015. gadā Vācijā noziegumu skaits, ko veica imigranti, pieauga par 79%, kamēr imigrantu skaits pieauga par 440%. Respektīvi,

viss ir gluži pretēji - imigrantu ir vairāk, bet jaunie iebraucēji noziegumus izdara reti.

Amerikā situācija ir līdzīga. 2014. gadā no visiem ASV pamatiedzīvotājiem 1,5% atradās cietumos. No visiem nelegālajiem imigrantiem cietumos atradās gandrīz uz pusi mazāk – 0,85%. No visiem legālajiem imigrantiem cietumos ir vēl mazāk – 0,47%.

Tātad patiesībā ne tikai lielākā daļa imigrantu nav saistīta ar noziedzību, bet imigranti izdara mazāk noziegumu nekā pamatnācija. Tas tādēļ, ka imigranti iziet stingras drošības pārbaudes un emigrēt nav vienkārši un viegli. Ir vajadzīgas gan prasmes, gan valodas, gan nauda. Vairākums imigrantu bēg no kara, nestabilitātes, haosa un vēlas vienkārši normālu dzīvi.

Piemēram, bēgļi no Sīrijas vairākus gadus ir dzīvojuši bēgļu nometnēs, līdz ir sapratuši, ka savās mājās Sīrijā vairs neatgriezīsies, jo viņu mājas ir sagrautas, nav elektrības, ūdens, slimnīcu. Tikai pēc ilgāka laika viņi ir pieņēmuši smago lēmumu atmest cerību uz savu dzīvi, kāda tā bija līdz pilsoņu karam, un doties ļoti riskantajās bēgļu gaitās. Protams, tāpat kā jebkurā sabiedrībā, arī imigrantu vidū ir noziedznieki, bet nedrīkst visus imigrantus uzskatīt par tādiem. Vienlaikus imigrācija ir arī milzīga iespēja. No vienas puses, imigranti strādā apkalpojošā sektorā, darot darbus, kas vietējiem nepatīk. No otras, imigranti var nest milzīgu pienesumu ekonomikai.

Amerikā pusi no miljards dolāru vērtajām «startup» kompānijām ir nodibinājuši imigranti – cilvēki, kuri savās valstīs nav spējuši īstenot savas idejas.

Salīdzinājumam, Lielbritānijā 2011. gadā par dažādiem noziegumiem notiesāti ap 1500 latviešu. Kopš 2006. gada noziedzība, kas saistīta ar mūsu tautiešiem, pieaugusi 40 reizes.

Britu nacionālisti saka, ka

visi austrumeiropieši ir noziedznieki, ieveduši vietējām tradīcijām nepieņemamu kultūru, kaut kādas dīvainas zivis – šprotes, ko tirgū jocīgos veikaliņos.

Tā sveštautiešu invāzija ir jāizbeidz – lai viņi vācās prom. Tiem, kuri Latvijā apgalvo, ka visi bēgļi vai imigranti ir teroristi vai noziedznieki, jāpiekrīt britu nacionālistu loģikai: visi austrumeiropieši, tostarp latvieši, ir noziedznieki un viņiem nav vietas Lielbritānijā.

Terorisms nav jauna cīņas metode, tā saknes stiepjas senā pagātnē. Vēsture vispār ir rakstīta ar asinīm.

Pirmais pasaules karš sākās, kad serbu nacionālās kustības kaujinieks nošāva Austrijas hercogu Franci Ferdinandu. 20. gadsimta 70., 80. gadus iezīmē basku separātisms, bruņotie konflikti Ziemeļīrijā. Patlaban «Islāma valsts» kontrolētās teritorijas arvien straujāk sarūk, un tas mudina «Islāma valsti» veikt un atbalstīt teroraktus Tuvajos Austrumos un Eiropā, lai parādītu, ka, par spīti sakāvēm Irākā un Sīrijā, tā vēl arvien ir spēcīga.

Vai piekrītat Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesoram Leonam Taivānam, ka tas, kas notiek, ir karš, kas raksturojams kā civilizāciju sadursme?

Civilizāciju sadursme ir tāda metafiziska ideja, jo neeksistē ne vienota Rietumu, ne vienota islāma civilizācija. Eiropā ir valstis, kuru sabiedrībās reliģija spēlē minimālu lomu, it īpaši Skandināvijā. Ir reliģiozākas valstis, piemēram, Polija, bet, pat ja vairākums sabiedrības aptaujās saka, ka ir ticīgi, lielākā daļa kristiešu īpaši neievēro tradīcijas, teiksim, neiet svētdienās uz baznīcu. Tas pats ir arī Tuvajos Austrumos: nav vienotas musulmaņu civilizācijas.

Tāpat kā kristiešu apdzīvotas valstis ir dažādas, arī musulmaņu valstis nav vienots veselums. Islāma interpretācijas ir dažādas. Ir ļoti konservatīvas valstis, kā Saūda Arābija, bet ir arī demokrātiskas. Starptautiskajā «The Economist» demokrātijas indeksā 2016. gadā Latvija tiek ierindota 41. vietā. Indonēzija ir 48.vietā, Malaizija 65.vietā, Tunisija 69. Tātad šīs valstis ir gandrīz tikpat demokrātiskas kā Latvija. Ir musulmaņu valstis, kurās ir nopietnas problēmas ar sieviešu tiesībām.

Saūda Arābijā sievietēm obligāti jānosedz savs ķermenis. Piemēram, Bosnijā un Hercegovinā musulmaņu ir vairākums, bet galvassegas netiek valkātas gandrīz nemaz. Pakistānā 70. gados premjere bija sieviete – viena no pirmajām pasaulē.

Sieviešu apgraizīšanas tradīcijai, kuru bieži saista ar islāmu, ar to nav nekādas saistības.

Šīs barbariskās tradīcijas saknes ir Āfrikas cilšu tradīcijās, un divas no valstīm, kurās šī tradīcija ir izplatīta, – Eritreja un Etiopija – ir kristiešu vairākuma valstis.

Civilizācijas sadursmju tēze, kādu to aizstāv Taivāns, būtībā ir rasistiska, jo paredz, ka esam labie, strādīgie, tikumiskie «mēs» un ļaunie, slinkie, vardarbīgie «citādie», pret kuriem jācīnās.

Ir neskaitāmi piemēri, kas apliecina, ka 1,8 miljardi musulmaņu ir tikpat dažādi kā jebkura cita sabiedrības grupa pasaulē. Jā, ir jācīnās pret terorismu un radikālām idejām, bet tas, kas notiek, nav sadursme starp civilizācijām.

Intervijas turpinājumu par to, kas notiek «Islāma valsts» iekšienē, kas «Daīš» kopīgs ar Krieviju, kas motivē aplikt šahīda jostu un uzspridzināties un kas terorisma stāstā ir pozitīvs, TVNET lasiet pēc Jāņiem.

Uz augšu
Back