EK aicina nekavēties ar Eiropas robežu un krasta apsardzes ieviešanu

Kā liecina EK publicētā informācija, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra pabeigusi Šengenas valstu ārējo robežu neaizsargātības novērtējumus un sniegusi konkrētus ieteikumus 20 Šengenas zonas valstīm. Tāpat panākts progress sarunās ar Serbiju par statusa nolīgumu, un EK plāno drīzumā ierosināt sarunas ar citām kaimiņvalstīm, tostarp Albāniju, Bosniju un Hercegovinu un Melnkalni.

Lai gan Eiropas Robežu un krasta apsardzes organizēto atgriešanas operāciju temps turpināja pieaugt, un līdz šim 2017.gadā ir atgriezti 6799 migranti, kas uzturējās neatbilstīgi, secināts, ka dalībvalstīm ir strauji jāsāk lielākā mērā izmantot aģentūras palielinātā atgriešanas spēja un pilnībā jāizmanto aģentūras piedāvātais atbalsts atgriešanas operāciju organizēšanā. Tāpat dalībvalstīm ir jāpieliek vairāk pūliņu, lai atbildētu uz izvietošanas aicinājumiem pašlaik notiekošajās operācijās un likvidētu gan cilvēkresursu, gan tehniskā aprīkojuma iztrūkumu, teikts vienā no ziņojumiem.

Savukārt citā ziņojumā norādīts, ka pārcelšanas temps 2017.gadā ir ievērojami pieaudzis - kopš janvāra ir pārcelti gandrīz 10 300 personu, kas ir piecreiz vairāk nekā šajā pašā periodā 2016.gadā. Esot reālas cerības līdz šī gada septembrim pārcelt visas atlikušās personas.

«Divus gadus pēc Eiropas programmas migrācijas jomā sākšanas mūsu kopīgais darbs migrācijas plūsmu pārvaldībā sāk nest augļus. Tā kā laika apstākļi uzlabojas, mums ir jādubulto sadarbība - strādājot kopā ar trešajām valstīm, aizsargājot Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu, kopīgi sniedzot patvērumu tiem, kam tas vajadzīgs, un nodrošinot to, ka personas, kurām nav tiesību uzturēties ES, tiek ātri atgrieztas atpakaļ,» uzskata EK priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermans.

Tomēr jebkurā gadījumā dalībvalstu juridiskais pienākums pārcelt migrantus pēc septembra nebeigsies - Eiropadomes lēmumi par pārcelšanu attiecas uz visām personām, kas Grieķijā vai Itālijā ierodas līdz 2017.gada 26.septembrim, un visas pieteikumus iesniegušās atbilstīgās personas pēc tam ir jāpārceļ pieņemamā termiņā, teikts ziņojumā.

Vienā no progresa ziņojumiem EK pauž nožēlu par tām ES dalībvalstīm, kas vēl nav pārcēlušas nevienu pašu personu, vai tām, kuras neuzņemas saistības sākt to darīt. Šādā situācijā un saskaņā ar iepriekšējo ziņojumu par pārcelšanu un pārmitināšanu EK arī nolēma pret šīm trim dalībvalstīm - Ungāriju, Poliju un Čehiju - sākt pienākumu neizpildes procedūras.

Tikmēr progress panākts pārmitināšanas jomā, un ir jau pārmitinātas gandrīz trīs ceturtdaļas, proti, 16 149 no 22 504 personām, par ko tika panākta vienošanās 2015.gada jūlijā. Pārmitināšanā saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu ir sasniegts jauns rekordliels rādītājs - šī gada maijā droši un likumīgi ceļi uz Eiropu ir nodrošināti gandrīz 1000 Sīrijas bēgļu, bet patlaban saskaņā ar paziņojumu no Turcijas kopumā ir pārmitinātas 6254 personas.

Savukārt robežšķērsošanas gadījumu skaits no Turcijas uz Grieķijas salām joprojām ir aptuveni 50 gadījumi dienā, un, neraugoties uz nesenajiem traģiskajiem negadījumiem, Egejas jūrā dzīvību zaudējušo personu skaits ir būtiski samazinājies, raksturojot ES un Turcijas kopīgo migrācijas pārvaldību, teikts ziņojumā.

ES un Turcijai turpinot darbu, gūti panākumi arī citās jomās, piemēram, gandrīz viss finansējums bēgļu atbalsta mehānismam Turcijā 2016.-2017.gadam ir piešķirts, kā arī vairāk nekā 600 000 bēgļu Turcijā saņem palīdzību no ārkārtas sociālās palīdzības drošības tīkla, un ir sagaidāms, ka to sīriešu skaits, kas saņem palīdzību tiešu naudas pārvedumu veidā, palielināsies līdz 1,3 miljoniem.

Jau ziņots, ka otrdien EK uzsākusi tiesisko procedūru pret trim Austrumeiropas valstīm, kas atsakās uzņemt patvēruma meklētājus Briseles uzspiesto kvotu ietvaros.

«Man ar nožēlu jāpaziņo, ka, neskatoties uz mūsu atkārtotajiem aicinājumiem, Čehijas Republika, Ungārija un Polija vēl nav ķērušās pie nepieciešamās rīcības,» preses konferencē paziņoja ES migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls.

«Šī iemesla dēļ komisija izlēmusi sākt pārkāpuma procedūru pret šīm dalībvalstīm,» piebilda komisārs.

Avramopuls kritizēja Austrumeiropas valstis par vēlmi izmantot ES sniegtās priekšrocības, vienlaikus neuzņemoties pienākumus.

Saskaņā ar pārkāpuma procedūru EK jānosūta attiecīgajai nacionālajai valdībai pieprasījums sniegt paskaidrojumus, un tikai pēc tam tā var vērsties ES Tiesā.