Valdošās koalīcijas spēja vienoties par nodokļu reformu un veselības finansējumu varētu būt izšķiroša Māra Kučinska (ZZS) valdības pastāvēšanai, neoficiālās sarunās atzīst politiķi. Arī ZZS partijas iekšienē nav vienprātības par nodokļu reformu, gan par iespējamo avotu veselības aprūpes finansējumam.
Pagaidām koalīcijas sarunas vēl turpinās un politiķi meklē iespējas rast kompromisu šajos jautājumos, bet vienošanās būtu jāpanāk nākamnedēļ. Pašlaik vairākas koalīcijas partijas skaidru viedokli par avotu papildu finansējumam veselības aprūpei vēl nav formulējušas. Lai arī Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītā darba grupa piedāvājusi vairākus variantus veselības finansējuma gūšanai, pagaidām neviens no koalīcijas politiskajiem spēkiem atbalstu tiem nav gatavs paust.
Arī premjera pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) plāno iespējamos variantus apspriest šo politisko spēku veidojošajās partijās un tad vēlreiz pārrunāt ZZS valdē. ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze aģentūrai LETA uzsvēra, ka politiskajā spēkā pretrunu nav, bet tā biedri vēlas izdiskutēt iespējamos risinājumus. «Viss ir darba procesā,» akcentēja Krauze. Paužot personīgo viedokli, Krauze sacīja, ka veselības aprūpes finansēšanas modelim ir jābūt sociāli taisnīgam. Krauze nesaistīja plānotas reformas ar valdības stabilitāti, bet atgādināja, ka reformas ir minētas valdības deklarācijā, tātad ir būtiskas visiem koalīcijas partneriem.
Tikmēr neoficiāli koalīcijas pārstāvji norāda, ka ZZS iekšienē pašlaik ir dažādi viedokļi gan par nodokļu reformu, par iespējamo avotu veselības aprūpes finansējumam. Tāpat tiek pausts, ka reformas īstenošana un iespēja būtiski neatkāpties no sākotnēji pieteiktajiem reformas virzieniem ir būtiska arī Kučinskim.
«Vienotība» reformu kontekstā sagaida «precīzi definētu un līdzsvarotu piedāvājumu» no premjera, finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) un veselības ministres Andas Čakšas, aģentūrai LETA sacīja «Vienotības» Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa. Viņa uzsver, ka piedāvājumam būtu jāatbild uz visiem jautājumiem un iepriekš paustajām bažām par iespējamu valsts budžeta deficītu. Uzklausot šo piedāvājumu, par to diskutēšot «Vienotības» frakcija un valde.
Taujāta par valdības sadarbību, Āboltiņa akcentēja jau iepriekš pausto, ka «Vienotība» atbalsta premjeru un vēlās, lai šī valdība nostrādātu līdz Saeimas vēlēšanām. Vienlaikus viņa akcentēja, ka ir ļoti svarīgi būt pārliecinātiem, ka nodokļu reformas jautājumā lēmumi tiek pieņemti sabiedrības labā. Tāpēc viņa cerot, ka minētie ZZS valdības pārstāvji spēšot piedāvāt tādu modeli, par kuru koalīcija vienosies.
Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) neatbalsta darba grupas piedāvājumu palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet ir rosinājusi palielināt akcīzes nodokli alum, azartspēlēm, kā arī paredzēt izmaiņas slimības pabalstu sistēmā, aģentūrai LETA sacīja šī politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Runājot par iespējamu veselības finansēšanas modeli, Bērziņš sacīja, ka atbalstītu variantu, kas liktu sociālā nodokļa nemaksātājiem veikt noteiktu maksājumu par veselības aprūpes pakalpojumiem.
Par priekšlikumiem koalīcija plāno diskutēt šonedēļ, bet nākamnedēļ katra no partijām iecerējusi formulēt konkrētu nostāju šajos jautājumos. Tad partneri mēģinās vienoties par kādu kompromisu.
Starp dažādiem politiķu minētajiem priekšlikumiem joprojām izskan iespēja izvērtēt sociālo iemaksu palielināšanu vai pakāpeniskāku iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšanu nekā līdz šim bija iecerēts nodokļu reformā, tāpat varētu tikt piedāvāti citi risinājumi. Pagaidām gan nav skaidrības par to, kāds risinājums varētu apmierināt visus no koalīcijas partneriem.
Iepriekš premjera vadītā darba grupa piedāvājusi koalīcijai lemt par vienu no diviem veselības nozares finansēšanas avotiem - obligāto sociālo apdrošināšanu sasaistīt ar minimālajām sociālajām iemaksām un novirzīt veselības aprūpei 1,5% no sociālā budžeta, to kompensējot, par vienu procentpunktu ceļot PVN, vai arī ieviest obligāto veselības apdrošināšanu ar fiksētu vai diferencētu ikmēneša maksājumu. Valdošās koalīcijas partneri, arī premjera pārstāvētā ZZS, vēl nav gatavi viennozīmīgi atbalstīt kādu no tiem.
