Eksperts: Vēlēšanu rezultāti varētu veicināt Ušakova un Amerika ciešāku sadarbību

Politologs uzsvēra, ka viens no interesantākajiem aspektiem, kas Rīgas pašvaldības vēlēšanās tika novērots, bija tas, ka «Saskaņas»/GKR vēlētāju skaits, salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2013.gadā, saruka par 10%. Kā norādīja eksperts, viņaprāt, zaudētais vēlētāju skaits visticamāk pēc tautības bija latvieši.

Tomēr viņš sacīja, ka politiskā spēka rezultāti šā gada Rīgas pašvaldības vēlēšanās neietekmēs negatīvi līdzšinējo Ušakova un Amerika sadarbību. Pēc Ikstena domām, abu politiķu pārstāvētā politiskā spēka pozīcijas tikai stiprinās viņu sadarbību. «Es domāju, ka viņi vairāk saliedēsies, jo saprot, ka tajā brīdī, kad sāk savstarpēji publiski kašķēties, viss beidzas. Viņi vienkārši turpina darboties,» uzsvēra politologs.

Viņš skaidroja, ka starp Ušakovu un Ameriku varētu izvērsties jautājums par to, kura paspārnē esošie cilvēki Rīgas domē ievēlēti vairāk, bet, Ikstena ieskatā, vēlēšanu rezultāti neietekmēs abu politiķu savstarpējo sadarbību tiktāl, lai tā izjuktu. «Nespēju to iedomāties», sacīja eksperts.

Komentējot vēlētāju līdzdalību Rīgas pašvaldības vēlēšanās kopumā, Ikstens norādīja, ka tā bija ļoti atšķirīga starp Rīgas iecirkņiem, kas, pēc viņa novērojumiem, ir arī skaidrojams ar galvaspilsētas iedzīvotāju ienākumu atšķirībām. Tādos rajonos kā Bolderāja un Grīziņkalns bija vērojama zemāka iedzīvotāju līdzdalība vēlēšanās, jo tajos dzīvo cilvēki, kuriem ir salīdzinoši zemāki ienākumi, nekā, piemēram, Rīgas centrā dzīvojošajiem. «Tas nav nekas neparasts,» skaidroja politologs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka galvaspilsētas centrā esošajos vēlēšanu iecirkņos, piemēram, Rīgas 1.ģimnāzijā arī bija novērota zemāka iedzīvotāju līdzdalība nekā gaidīts, kam skaidrojumu rast ir sarežģīti. «Centrā līdzdalība bija zemāka. Tomēr tā man bija mīkla. (..) To nevaru izprast,» sacīja eksperts.

Kā ziņots, pašreizējam Rīgas domes vadošajam politiskajam spēkam «Saskaņa»/GKR pašvaldību vēlēšanās izdevies iegūt vairākumu balsu, vienlaikus galvaspilsētas domē zaudējot septiņus mandātus, liecina jaunākie Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Pēc balsu saskaitīšanas visos 158 Rīgas iecirkņos šis politiskais spēks saņēmis 50,85% atbalstu. Tas nozīmē, ka «Saskaņa»/GKR nākamajā Rīgas domes sasaukumā iegūs 32 deputātu mandātus. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kurās galvaspilsētas domē kopumā tika ievēlētas trīs partijas, «Saskaņa»/GKR saņēma 58,54% balsu, kas ļāva tai tikt pie 39 mandātiem.

Rīgas domē kopā ar «Saskaņu»/GKR ievēlēti politiskie spēki no vēl četriem sarakstiem - Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un «Latvijas attīstībai» (LA) apvienotā saraksta, kas saņēmis 13,66% vēlētāju atbalstu, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ar 13,41% vēlētāju atbalstu, nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) ar 9,24% atbalstu un «Vienotības» ar 6,26% atbalstu.

Atbilstoši šādam balsu sadalījumam LRA un LA saraksts Rīgas domē saņemtu deviņus deputātu mandātus, JKP - deviņus mandātus, nacionālā apvienība VL-TB/LNNK - sešus mandātus, bet «Vienotība» - četrus, liecina aģentūras LETA veiktie provizoriskie aprēķini.

Pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru, kā pirmajai aiz svītras paliekot Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) ar 3,29% vēlētāju atbalstu.