Jūrmalas kandidātu saraksts ir visai raibs, kopumā 12 saraksti, vienā no tiem pēc krēsla Jūrmalas domē tīko vien divi cilvēki. Arī solījumi ir dažādi: strādāt pie kvalitatīvas izglītības, attīstīt infrastruktūru, radīt darba vietas. Daža laba partija sola arī pārdot bijušā Jūrmalas domes priekšsēdētāja Gata Truksņa, kurš iesaistīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētajā krimināllietā, amata ķēdi un naudu ziedot labdarībai.
Jūrmalā pašvaldību vēlēšanām iesniegti 12 saraksti, no kuriem kandidēs 181 cilvēks. Jaunākajam kandidātam ir 18 gadi, bet četri cilvēki ir vecumā no 71 līdz 80 gadiem. Vidējais vecums kandidātam ir 46,6 gadi.
Vienam kandidātam ir Amerikas Savienoto Valstu pilsonība, bet vēl vienam – Somijas. 132 no kandidātiem pēc tautības latvieši, 17 – krievi, bet vēl 29 savu tautību nav norādījuši. Pie savām kandidēšanas pazīmēm 160 personas norādījušas, ka Jūrmalā dzīvo, desmit no tām strādā, bet vēl desmit pie kandidēšanas pazīmēm norādījuši, ka Jūrmalā viņiem ir tikai īpašums.
Solījumi, kā jau gaidāms, ir dažādi, taču ir arī kopīgas lietas. Piemēram partija «Latvijas attīstībai» sola sakopt Jūrmalu. Pievērsties vides sakopšanai, parku labiekārtošanai sola arī politiskais spēks «Jūrmala - mūsu mājas». Labiekārtot pilsētvidi, nodrošināt veloceliņus, labiekārtot namu pagalmus apņēmušies arī kandidāti no nacionālās apvienības «Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK». Nacionālā apvienība gan iezīmējas ar to, ka lielāks akcents tiek likts uz latviskāku kultūras dzīvi Jūrmalā.
Ir arī kandidāti, kuri, vienlaikus solot izskaust korupciju, padarīt iepirkumus caurspīdīgākus, domā arī par labdarību.
«Mēra ķēde ir piemērs sliktai līdzekļu apsaimniekošanai un bezgaumīgumam. 2012. gadā, par Jūrmalas nodokļu maksātāju naudu Gatis Truksnis iegādājās zelta ķēdi, kuras vērtība bija 3000 latu. Ķēde nekavējoties jāizsola un iegūtie līdzekļi jānovirza labdarībai,» teikts «Latvijas Attīstībai» priekšvēlēšanu partiju programmā.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienība, no kuras saraksta startēs arī Truksnis, jūrmalniekiem sola rūpēties par iedzīvotājiem ilgtermiņā. Tiek solīts sakārtot un uzlabot ielu apgaismojuma tīklu, atbalstīt pašdarbības kolektīvus, saglabāt ainaviskos un vēsturiskos objektus. Tiek piesaukta arī pilsētas rajonu sakārtošana.
Pilsēta - ne tikai pludmales smiltis un viesnīcas
TVNET aptaujātie iedzīvotāji gan bija visai skeptiski par to, ka pēc vēlēšanām varētu būt kādas izmaiņas. Aivars, kuram ir 25, strādā tirdzniecības nozarē, vietējai politikai seko līdzi virspusēji. «Nav tā, ka ir cerība, ka iedzīvotāji varētu nobalsot ļoti savādāk kā citās,» viņš norāda un atzīst, ka pats vēl nav izlēmis, par ko atdot savu balsi. Vienlaikus viņš uzskata, ka balsot jāiet.
Runājot par pilsētu, Aivars saka, ka cilvēkiem, kuri nav vietējie, Jūrmala asociējas vien ar jūru, Jomas ielu. «Bija arī «Jaunais vilnis»,» viņš iesmej. Taču ir vēl – ir Sloka, Bulduri, Kauguri.
«Ja kādam patīk vakarā staigāt pa Jomas ielu, tas varētu aizdoties arī uz Kauguriem. Reizēm vakaros ir visai baisi. Tādā veidā varētu gūt patiesāku iespaidu par šo pilsētu kopumā,» norāda Aivars, sakot, ka pats visu laiku ir dzīvojis Bulduros.
Atbildot par uz jautājumiem, par domes darbu, Aivars teic, ka tik ļoti par to neinteresējas. Nevarot pat nosaukt visus pašreizējos deputātos. Vien zina, ka Truksnis pašlaik nav domes priekšsēdētājs un to, «ka viņš iesaistīts kaut kādās nelikumībās». Uzzinot, ka Truksnis kandidēs atkārtoti, Aivars pauž neizpratni.
Iedzīvotāji balso atšķirīgi dažādos pilsētas rajonos
Jūrmalas mēra amata kandidāts no Nacionālās apvienības Andris Čuda skaidrojis: viņa novērojumi liecina, ka tiešām - ir deputāti, kuri nāk no dažādām vietām Jūrmalā un viņus nevar sastapt tajos rajonos, no kuriem viņi saņēmuši vismazāk balsu.
«Piemēram, Sloka, tur deputātus teju nevar sastapt,» teica Čuda. Viņš arī norādīja, ka Melluži netiek atbalstīti, jo tur vairāk mitinās Nacionālās apvienības vēlētāji.
Savukārt «Vienotības» mēra amata kandidāte Iveta Blaua TVNET rīkotajās «Patriotu spēlēs» šādam apgalvojumam ne gluži piekrita: neesot tā, ka, piemēram, Ķemeri netiek atbalstīti, tur pirms kāda laika esot uzbūvēts jaunākais un modernākais bērnudārzs pilsētā.
Kultūras dzīve visai raiba, arī bez «Jaunā viļņa»
Anna, kura strādā publiskajā sektorā, stāsta, ka «Jaunā viļņa» nebūšana Jūrmalā ir krasi pārspīlēta – pilsētā bez šā pasākuma vasarā notiek dažādi pasākumi – katrs var atrast savu.
Ļaudis var vērot dažādas sporta sacensības, ir iespēja apmeklēt dažādus koncertus, ne tikai Krievijas mākslinieku.
Atbildot uz jautājumu par to, vai tiešām Jūrmala ir visai krieviska pilsēta, Anna saka, ka šāds iespaids var rasties, jo daudzi tūristi uz Jūrmalu dodas no Krievijas. Tiesa, pilsētu plaši apmeklē arī viesi no citām Eiropas valstīm.
Aplūkojot plānotos notikumus, var redzēt, ka šogad Jūrmalā varēs vērot vietējo čempionātu pludmales futbolā, tāpat notiks Latvijas atklātā čempionāta posms ātrumlaivām. Tāpat paredzēti dažādi pasākumi ģimenēm ar bērniem visas vasaras garumā.
Dzintaru koncertzālē paredzēti gan vietējo zvaigžņu, Intara Busuļa, Raimonda Paula, gan ārvalstu mākslinieku koncerti.
Lielāks nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) no bagātajiem
Blaua paudusi uzskatu, ka viņai kā Jūrmalas pamatiedzīvotājai šķiet, ka pašreizējā situācija NĪN jautājumā varētu būt draudzīgāka «vietējiem iezemiešiem». Viņa gan akcentēja, ka ir labi, ka iedzīvotājiem ir pieejama nodokļu atlaide un tas ir samaksājams, taču valdībai būtu jārisina jautājums par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim.
Savukārt Čuda akcentējis, ka visi pašreiz NĪN jautājumā ir «pataisīti vienlīdzīgi», taču, raugoties no pilsētas labuma, nodokļi varētu vairāk tikt iekasēti no cilvēkiem, kuri Jūrmalā iegādājas dārgākus īpašumus, nereti pat miljonu vērtībā, un tā būtu niša, no kuras pašvaldība varētu gūt vairāk līdzekļu, kurus pēc tam novirzīt, piemēram, izglītības kvalitātes celšanai.
Nedienas ar Ķemeru sanatoriju
Lai arī pašlaik tiek vēstīts, ka vēsturiskajā sanatorijas kompleksā «Ķemeri», kur plānots veidot pieczvaigžņu viesnīcu «Park Hotel Ķemeri» un «wellness» jeb labsajūtas klīniku, patlaban ir pabeigti apdares darbi pilotnumuros, pirms tam ar šo objektu neklājās tik gludi.
1998.gadā Ķemeru sanatoriju iegādājās uzņēmums «Ominasis Latvia», kas piederēja Saūda Arābijas investoram Omāram Saleham Al Hamdi. Kopš tā laika uzņēmums regulāri izpelnījās pārmetumus par privatizācijas nosacījumu nepildīšanu, pārāk lēnu rekonstrukciju un nepietiekamām investīcijām. Tāpat uzņēmums regulāri bija iesaistīts dažādās tiesvedībās par saistību nepildīšanu.
2003.gadā ekskluzīvo viesnīcu ķēde «Kempinski» apliecināja, ka ir gatava kļūt par sanatorijas «Ķemeri» operatoru jeb apsaimniekotāju pēc tās rekonstrukcijas pabeigšanas. Tomēr rekonstrukcija ieilga.
2012.gadā bez pēdām pazuda arābu investoriem piederošā SIA «Ominasis Latvia». Uzņēmums nespēja pabeigt Ķemeru sanatorijas rekonstrukciju un piedzīvoja vienu maksātnespējas pieteikumu un tiesvedību pēc otras.
2014.gada oktobrī savu gatavību iegādāties maksātnespējīgajai «Ominasis Latvia» piederošo Ķemeru sanatorijas mantas kopumu izsolē apliecināja «Park Hotel Ķemeri», taču mēnesi vēlāk izsole atzīta par nenotikušu, jo uzvarētājs nebija noteiktajā laikā samaksājis par pirkumu.
2015.gada februārī kreditoru sapulcē tika apstiprināta Ķemeru sanatorijas nekustamā īpašuma pārdošana, un īpašumu nolemts pārdot nodrošinātajam kreditoram SIA «Arhiidea». Pārdošanas cena tika noteikta atbilstoši pēdējās nenotikušās izsoles sākumcenai - 2,86 miljoni eiro. Ķemeru sanatorija Krievijas pilsonim Aleksandram Gusakovam piederošās SIA «Park Hotel Ķemeri» īpašumā oficiāli nonāca 2015.gada 6.februārī, kad tiesa apstiprināja cesijas darījumu starp sanatorijas pircēju SIA «Arhiidea» un SIA «Park Hotel Ķemeri». Līdz ar to «Arhiidea» visas savas prasījuma tiesības cedējusi «Park Hotel Ķemeri».
Pērn parakstīts nodomu protokols starp Jūrmalas domi un uzņēmumu «Park Hotel Ķemeri». Protokols paredz Ķemeru sanatorijas kompleksa atjaunošanu, sākot tajā viesnīcas un rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu līdz 2019.gada 1.oktobrim, radot vismaz 195 jaunas darbvietas.
Informācija par Jūrmalu
Iedzīvotāju skaits Jūrmalā ir 56 646, bezdarba līmenis pirms diviem gadiem – 3,9%, bet vidējā alga – 780 eiro.
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Jūrmalas domē iekļuva piecas partijas - Zaļo un zemnieku savienība – 7 deputāti, «Saskaņas centrs» – 3 deputāti, «Vienotība» – 2 deputāti, «Tev, Jūrmalai!» – 2 deputāti, bet no Nacionālās apvienības domē iekļuva viens deputāts.
2013. gadā Jūrmalas domes vēlēšanās piedalījās 49,8% no balsstiesīgajiem.
Budžets šogad
2017.gada budžets paredz, ka pašvaldības izdevumi sasniegs 94,68 miljonus eiro, bet ieņēmumi tikai 78,66 miljonus eiro, budžetā veidojot 16,02 miljonu eiro deficītu.
Lielākais finansējuma pieaugums 2017.gada budžetā ir izglītības nozarei, paredzot līdzekļus Lielupes pamatskolas ēkas rekonstrukcijai, skolu un bērnudārzu remontiem, peldbaseina ēkas atjaunošanai Kauguros, bērnu ēdināšanas izdevumu segšanai visās pašvaldības skolās un bērnudārzos, izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, mācību līdzekļu iegādei u.c. Kopējais izglītības nozares finansējums plānots 33,51 miljona eiro apjomā. Pedagogu atalgojuma palielināšanai un valstī noteiktā pedagogu atalgojuma jaunā modeļa ieviešanai 2017.gada budžetā paredzēti 1,4 miljoni eiro.
2017.gadā paredzēti budžeta līdzekļi vairāku nozīmīgu kultūras infrastruktūras objektu būvniecībai un rekonstrukcijai. Dubultu kultūras un izglītības centra (jauna mūzikas skolas ēka un Centrālās bibliotēkas ēka) būvniecībai paredzēti 5,9 miljoni eiro. Plānota arī Mellužu estrādes un Piena paviljona ēkas Mellužu parkā atjaunošana un teritorijas labiekārtošana, tam paredzot 0,72 milj. eiro. Tiks veikta arī ēkas Pils ielā 1 restaurācija un atjaunošana, izveidojot jaunu muzeju. Šim nolūkam paredzēta valsts budžeta mērķdotācija 0,90 milj. eiro un pašvaldības finansējums 61 tūkstoša eiro apmērā. Gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, tiks atjaunota Kapteiņa Zolta piemiņas vieta.
Iedzīvotāju sociālās aizsardzības nodrošināšanai paredzēti 6,3 miljoni eiro, kas ir par 903 tūkstošiem vairāk nekā 2016.gadā. Vairāk līdzekļu paredzēts arī veselības aprūpes nozarei.
Ceļu, ielu un trotuāru remontiem budžetā paredzēti gandrīz 2 miljoni eiro, ielu apgaismojuma tīklu attīstībai – 291 tūkstotis eiro. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras modernizācijai, kas ietver Jūrmalas e-karšu sistēmas ieviešanu, iebraukšanas atļaujas nodevas kontroles sistēmas uzlabošanai, datortehnikas atjaunošanu skolās un citās pašvaldības iestādēs, paredzēts 0,81 milj. eiro.
