Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) neatbalstītu valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu fiksēta maksājuma veidā, uzskatot, ka labāk veselības aprūpei iezīmēt daļu no darbaspēka nodokļa.
LVSADA neatbalsta valsts veselības apdrošināšanu fiksēta maksājuma veidā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā sacīja arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, valsts veselības apdrošināšana nav nekas jauns, bet veids, kādā to mēģina virzīt nav labākais, jo, ieviešot fiksētu maksājumu, neatkarīgi no tā kāds ir darba samaksas apmērs, tas pēc būtības būs regresīvs nodoklis, kas radīs papildu slogu tieši mazo algu saņēmējiem.
LVSADA iesaka veselības aprūpei novirzīt 3% no darbaspēka nodokļiem, taču to varētu darīt dažādos veidos. Piemēram, 2% varētu pievienot pie sociālās apdrošināšanas iemaksām, bet par 1% celt pievienotās vērtības nodokli, kas ir patēriņa nodoklis, līdz ar to palīdz izņemt apgrozībā esošo naudu, kas daļēji pieder pie ēnu ekonomikas, teica Keris. «Tas būtu daudz jūtamāks un daudz prognozējamāks variants attiecība uz finansējuma pieaugumu nozarei, un tas nebūtu regresīvs nodoklis, kas vissāpīgāk izjūtamāks tieši zemāk atalgotajiem,» skaidroja Keris.
Vienlaikus viņš piebilda, ka būtībā valsts apdrošināšana kaut kādā mērā pastāv jau tagad, proti, valsts iekasē no iedzīvotājiem nodokļus, un pretī nodokļu maksātājiem sniedz veselības aprūpi. Tomēr naudas daudzums no kopējā iekasēto «nodokļu katla», ko valdība līdz šim virzījusi veselības aprūpei, ir daudz par mazu, kā to norādījušas arī atbildīgās starptautiskās institūcijas un arodbiedrība.
Ja valstij nepieciešams «špikeris» tam, kā rīkoties, tad piemēru var ņemt no Lietuvas un Igaunijas, kur veselības aprūpei tiek iezīmēti procenti no darbaspēka nodokļa, Igaunijā tie ir 13%, bet Lietuvā - 9%, norādīja Keris.
Viņš sacīja, ka atbilstoši kaimiņu praksei tā arī ir valsts veselības apdrošināšana, proti, viņi ņem finansējumu no iezīmētas darbaspēka nodokļa daļas, nevis no kopējiem nodokļu ieņēmumiem, kā tas līdz šim bijis Latvijā.
Pēc LVSADA priekšsēdētāja domām, Latvija varētu ieviest kombinēto variantu, respektīvi, 3,16% no iekšzemes kopprodukta joprojām tiktu ņemti no kopējā «nodokļu katla», bet papildu finansējumam tiktu iezīmēta daļa no darbaspēka nodokļiem.
Vienlaikus Keris atzīmēja, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), sakot, ka Latvija, ieviešot fiksētu maksājumu par veselības aprūpi, piedāvātu līdzīgu modeli kā Lietuvā un Igaunijā, maldās. «Nē, šeit premjers kļūdās, Lietuvā un Igaunijā tas nav fiksēts maksājums, bet procenti no bruto darba samaksas. Būsim precīzi,» teica Keris.
Viņš norādīja, ka vakar Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes Veselības nozares apakšpadomes sēdē tika konstatēts, ka Veselības ministrijas (VM) un arodbiedrība ir vienisprātis par to, ka fiksētā maksājuma noteikšana nav labākais risinājums, tomēr, tā kā darba devēju puses domas dalījās, konkrēts lēmums netika pieņemts.
Pēc Kera paustā, svarīgi esošo iespēju robežās iezīmēt būtisku papildus finansējumu jau sākot ar nākamo gadu. «Vai mēs to nosauksim vienā vārdā, vai mēs to nosauksim citā vārdā - tas jau ir otršķirīgi,» piebilda Keris.
Mediķi vēlas sagaidīt konkrētu, būtisku papildu finansējuma pieaugumu veselības aprūpei, kas atbilst tam, ko Latvija ir ierakstījusi politiskās plānošanas dokumentos, un tam, ko no Latvijas gaida Pasaules veselības organizācija, Eiropas komisija un Latvijas iedzīvotāji, teica Keris.
Viņš piebilda, ka pagaidām risinājumu politiķi atrast nav spējuši, un tas arī dara bažīgus un uzmanīgus potenciālos vēlētājus attiecībā uz to, kāda ir politiķu rīcībspēja, domājot par kvalitatīvas un pieejamas veselības aprūpes nodrošināšanu ilgtermiņā.
Jau vēstīts, ka Kučinskis trešdien pēc Veselības darba grupas sēdes žurnālistiem sacīja, ka tiks vērtēta iespēja Latvijā ieviest valsts veselības apdrošināšanu.
Pēc Kučinska paustā, jaunākais plāns paredz, ka ikviens iedzīvotājs būtu apdrošināts un, ja valdība negrib pazaudēt atbalstu no Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, koalīcijai tiks piedāvāts variants apdrošināšanas polises summu noteikt konstantu, piemēram, 20 eiro mēnesī. Darba grupa sliecoties atbalstīt priekšlikumu apdrošināšanas polisei noteikt konkrētu summu, taču tas nenozīmējot, ka šo summu nevarēs diferencēt.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) vakar aģentūrai LETA sacīja, ka par veselības aprūpes finansējumu diskusijas vēl turpinās, un pašlaik vēl nav vienošanās par kādu konkrēti modeli. Taujāta par iespēju ieviest atsevišķu maksājumu par obligāto veselības apdrošināšanu, politiķe norādīja, ka joprojām uzskata, ka varētu veidot sasaisti ar esošo nodokļu nomaksu, bet jaunu maksājumu noteikt tiem, kuri nemaksā nodokļus. Šāds maksājums varētu neattiekties uz atsevišķām iedzīvotāju grupām, kuri ir attaisnotie nodokļu nemaksātāji.