Par nepaklausību vīrs viņai nodzina matus. Skaudri stāsti par vardarbību

Vīra vara

Priekšstats, ka vardarbība valda tikai sociāli nelabvēlīgā vidē, ir maldīgs. Vardarbības formas ir tik daudzkrāsainas un rafinētas, ka tās nav iespējams izfantazēt. «Ja sabiedrība pieļauj vardarbību un neiestājas pret to, vardarbība tiek atražota,» norāda centrā.

Stāsti ir reāli, vien iesaistīto vārdi, notikumu vietas un detaļas ir mainītas. Jekaterina piedzima Krievijā, netālu no Omskas. Māte no meitenes atteicās, kad viņa bija pavisam maza, un viņa nokļuva bērnunamā. Katjai paveicās, jo viņu adoptēja samērā turīga krievu ģimene. Audžuvecākiem bija dēls – nedaudz vecāks par Katju. Kad meitene pieauga, jaunieši sāka dzīvot kopā, tomēr Sergejs bija izlutināts un agresīvs – pieprasīja, lai Katja viņam klausa uz vārda. Jaunā vīra vardarbība ar laiku pieņēmās spēkā. Beidzot Sergejam šķita, ka ar sitieniem, kliegšanu un lamāšanos ir par maz. Katru reizi, kad viņš uzskatīja, ka Katja ir ignorējusi viņa pavēles, Sergejs ar varu nodzina viņai matus. Tā tas turpinājās vairākus gadus. Katja lūdza pažēlot, bet viss velti. Mātes mocīšana notika bērnu klātbūtnē.

Jekaterinai ir seši bērni, jo Sergejs neļāva sievai izsargāties no grūtniecības. Varmāka pieprasīja pilnīgu pakļaušanos – arī ar savu ķermeni Katja nevarēja darīt, ko vēlas.

Pienāca diena, kad viņa sakopoja gribas pārpalikumus un kopā ar bērniem aizbēga uz Angliju, pēc tam uz Vāciju pelnīt iztiku, jo strādāt un gādāt par kuplo ģimeni Sergejs negribēja. Šobrīd 34 gadus vecā Jekaterina ar bērniem dzīvo un strādā Latvijā, kur ir saņēmusi uzturēšanās atļauju. Kur šobrīd atrodas Sergejs, nav zināms, bet viņa baidās, ka vīrietis atgriezīsies, lai turpinātu viņu mocīt.

Emocionāls terors

Alisei ir 32 gadi, veiksmīga karjera un mīlošs dzīvesbiedrs. Viņas dzīvi varētu dēvēt par izdevušos, ja ne kāds «bet»... Nu jau vairākus gadus sievieti vajā bijušais mīļākais. Policija pieņem iesniegumus, bārsta banālus padomus un plāta rokas: «Mēs jūs ļoti labi saprotam, bet nevaram palīdzēt, jo reāli viņš jūs neapdraud. Nav pierādījumu.» Pirms vairākiem gadiem Alisei bija īslaicīgas attiecības ar kādu precētu vīrieti. Pēc nepilna pusgada viņa attiecības pārtrauca. Gāja laiks, Alise satika vīrieti, ar kuru sāka kopdzīvi, un

šķita, ka viss nokārtojies, līdz kādu dienu saņēma īsziņu no bijušā mīļākā.

Viņš gribēja atjaunot attiecības un uz Alises atteikumu nereaģēja. Vīrietis sāka emocionālu un psiholoģisku teroru vairāku gadu garumā. Kad patoloģiskais mīlnieks sāka Alisi vajāt darba vietā, viņa pārgāja strādāt uz citu filiāli. Miers bija īslaicīgs, jo drīz vien vīrietis kaut kā uzzināja viņas jaunās darba vietas adresi un vakarā sagaidīja viņu pie durvīm. Viņš turpināja rakstīt Alisei garas e-pasta vēstules, no dažādiem telefona numuriem apbērt ar īsziņām, zvanīt. Kad Alise nomainīja telefona numuru, viņš sāka zvanīt uz darbu.

Viņš caurām naktīm stāvēja ielas pretējā pusē un lūkojās bijušās draudzenes logos.

Kad vīrietis atrada Alises pašreizējā partnera kontaktus, viņš sāka rakstīt sievieti nomelnojošas vēstules. Rezultātā Alise ir nomainījusi vairākas darba vietas, viņa cieš no stresa un bezmiega. Alise baidās iziet no mājām un atgriezties no darba. Tā tas turpinās jau piecus gadus, un šķiet, ka izejas no situācijas nav. Policija nerīkojas, jo vīrietis Alisei nedraud, nekliedz un fiziski viņu neiespaido.

Varmācība sievietes izskatā

Mēdz būt gadījumi, kad varmācību izrāda sieviete. Tomēr pārsvarā varmācības upuris ir sieviete, skaidro centrā «Marta». Andris ir 14 gadu vecāks par Zandu. Viņiem ir divi bērni. Ģimenē viss bija labi, vienīgi Zanda aizvien biežāk mēdza ielūkoties glāzītē. Kad iedzēra, plātījās, ņirgājās par Andri, šņāca sejā: «Ko tu? Vispār nekas neesi un neko nevari.» Zanda sāka dzert aizvien biežāk, pazuda no mājām. Andris centās saglabāt attiecības, kas plīsa pa šuvēm. Zanda neatzina savu alkoholismu: «Es dzeru? Kā tu uzdrīksties man pārmest?» Pienāca diena, kad viņa aizgāja no mājām, jo satika citu vīrieti, un atstāja Andri vienu ar bērniem. Bija smagi, bet Andris rūpējās par bērniem, cik labi vien spēja. Pēc pusgada Zanda atcerējās, ka viņai ir bērni. Ieradās un sev raksturīgajā manierē teica, lai Andris vācas. Vīrietis nepiekrita. Sākās ilgstošs emocionāls terors.

Zanda nekautrējās rakstīt sūdzības un iesniegumus bāriņtiesai, kuros izklāstīja, ka vīrs esot pedofils, uzmācoties bērnam. Vēl viņš sitot viņu – nabaga trauslu sievieti.

Aizgāja pat tik tālu, ka Zanda filmēja bērnus, lai parādītu, cik netīri viņi ir pēc ciemošanās pie tēva. Sākumā dienesti Zandai noticēja. Stereotips «vāja sieviete, kurai dara pāri spēcīgs vīrietis» nostrādāja. Tomēr, izvērtējot situāciju un uzklausot apkārtējos, sociālie darbinieki secināja, ka emocionālajai varmācībai šoreiz ir sievietes vārds.