Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Kristieši atzīmē Lielo piektdienu

Šodien kristieši visā pasaulē atzīmē Lielo piektdienu jeb Kristus Krusta dienu. Šodien, Lielajā piektdienā, baznīcas tērpjas melnā krāsā, tiek nodzēsti kroņlukturi, dziesmas skan bez pavadījuma. Katrā draudzē šīs tradīcijas gan atšķiras, jo tās ir cilvēku pašu noteiktas.

Lielā piektdiena - ciešanu laiks - ir nešķirami saistīta ar krustu. Krustā sistais Jēzus ir cilvēku vardarbības upuris. Viņa asiņainajam nāves sodam vajadzēja iedarboties atbaidoši un parādīt cilvēkiem Jēzus «bezspēcību», kurš palīdzēja citiem, bet pats sev palīdzēt nespēja.

Priekšstats par to, ka Dieva dēls ir miris pie krusta, Jēzus laikabiedriem šķitis neiespējams, jo krusta nāve bijis kaunpilns nāves veids. Izglītotie romieši uzskatījuši krustu par kaut ko tik atbaidošu, ka tas ir jātur tālu ne tikai no romiešu pilsoņu miesas, bet arī acīm. Estētiem tas patiešām neesot bijis skaists skats.

Ļoti daudz cilvēku no kristietības gaida dzīvi bez ciešanām un visu ilgu un vajadzību piepildījumu, viņi izvairās no krusta. Taču Lieldienas neesot iedomājamas bez Lielās piektdienas, kad Jēzus iet citu ceļu, un šis ceļš nevar palikt bez ciešanām, tās ir visa centrā.

Lielajai piektdienai veltīti dievkalpojumi šodien notiks daudzās baznīcās visā Latvijā.

Baznīca šajā dienā lasa Evaņģēliju par Kristus notiesāšanu un lūdzas par visiem - ticīgajiem un neticīgajiem. Pēc šī aizlūguma krustam tiek noņemts pārsegs un ticīgo priekšā atklājas tēls pie krusta. Pēc tam seko Svētās Komūnijas rīts un procesija ar Vissvētāko Sakramentu uz «Kristus kapa» altāri.

Lielā Piektdiena ir vienīgā diena gadā, kad priesteri necelebrē Svēto Misi. Ticīgajiem šajā dienā ir jāievēro stingrs gavēnis.

Rīgā notiks Ekumeniskais krusta ceļš

Šodien, Lielajā piektdienā, plkst.12 Rīgā notiks Ekumeniskais krusta ceļš, kurā šogad vairākas pazīstamas personības dalīsies stāstos par viņu «satikšanos ar Dievu».

Ik gadu ekumeniskais krusta ceļš vieno ap 2000 dažādu konfesiju un reliģisko pārliecību, atšķirīgu sociālo pieredžu un tautību cilvēkus.

Šajā reizē krusta ceļā par savu satikšanos ar Jēzu Kristu, par to, kā Dievs ir pārveidojis viņu dzīves, dalīsies mūziķi Kaspars Zemītis, Ieva Akuratere, operdziedātāja Evita Zālīte, žurnālisti Arta Lāce un Otto Ozols, dzejniece un kapelāne Rudīte Losāne.

Garīgās pārdomas vadīs arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, mācītājs Edgars Mažis, mācītājs Krists Kalniņš, mācītājs Valdis Baltruks, Centrālā cietuma kapelāns Mārtiņš Krūklis, «Chemin Neuf» kopienas vadītāja Latvijā Inese Motte, priesteris Renārs Birkovs. Krusta ceļa saturu veido Rēzija Kalniņa un Gunta Ziemele.

Ekumeniskais krusta ceļš sāksies plkst.12 laukumā starp Svētā Jēkaba katedrāli un Saeimu, bet noslēgsies Doma laukumā. Pulcēšanās laikā no plkst.11.30 līdz 12 skanēs gregoriāniskie dziedājumi. Kopējā maršrutā iekļauta Svētā Jēkaba katedrāle, Jēkaba laukums, Pils laukums, Rātslaukums, laukums pie Svētā Pētera baznīcas, laukums pie Brīvības pieminekļa, Bastejkalns un Doma laukums.

Katrā apstāšanās vietā, kas tiks veltīta kādam no Jēzus Kristus pēdējiem dzīves notikumiem pirms krustā sišanas, pārdomām ir izvēlēts kāds katra cilvēka dzīvē kādā dzīves posmā sastopamais krusts - grūtības, ar ko jāsaskaras - sevis aizliegšanas krusts, fizisko ierobežojumu krusts, psiholoģisko ierobežojumu krusts, vientulības krusts, atstumtības krusts, zaudējuma krusts, lepnības krusts un padošanās krusts.

Jēdziens «Krusta ceļš» cēlies no latīņu valodas un apzīmē Kristus ciešanu ceļu, ko pēc tam, kad Pilāts bija piespriedis nāves sodu, Jēzus, nesot smago krustu, veica līdz soda izpildes vietai Kalvārijas kalnā, Jeruzālemē. Kā kristiešu tradīcija Krusta ceļš Rietumeiropā kļuva pazīstams viduslaikos. Par visdedzīgāko tā izplatītāju kļuva franciskāņu misionārs svētais Leonards, kurš pēc tā brīža pāvesta Benedikta XIV lūguma 1750.gadā, kas tika svinēts kā Svētais gads, sāka Lielās piektdienas Krusta ceļa tradīciju Romā, Kolizejā, ko turpina īstenot katrs nākamais pāvests.

Mūsdienās krusta ceļš nav tikai pāvestu vai garīdznieku lūgšana, tas ir kļuvis par vienu no biežāk izmantotajām lūgšanu formām Romas Katoļu baznīcā. Taču arvien plašāku ievērību tas gūst arī citās konfesijās. Tradicionālajā krusta ceļā ir 14 apstāšanās vietas - stacijas.

Uz augšu
Back