Sargājot personu datus, VDK izpētes komisiju nelaiž pie dokumentiem

Bijusī Valsts Drošības komitejas ēka jeb "Stūra māja" Rīgā FOTO: Evija Trifanova/LETA

Divarpus gadu laikā padomju Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija nav pavirzījusies uz priekšu sadarbībā ar Satversmes aizsardzības biroju (SAB). Tā telpās glabājas pētniekiem visinteresantākie materiāli par VDK aģentiem, taču specdienests atsaka piekļuvi daudziem dokumentiem, aizbildinoties ar personu datiem, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

SAB esot noraidījis iespēju, ka visa komisija varētu strādāt SAB telpās. Kādu laiku kā risinājumu saredzēja, ka divi trīs pētnieki kļūtu par SAB darbiniekiem, taču birojam nebija naudas viņu algām. Kad komisija piedāvāja savu naudu, SAB direktors Jānis Maizītis atbildēja, ka pētnieku pieņemšana darbā vairs nav iespējama.

Maizītis noliedz, ka nevēlas redzēt pētniekus SAB: «Šī komisija nerespektē visas tās prasības, kā komisija var iepazīties un strādāt drošības iestādes telpās,» raidījumam teicis Maizītis. Pētniekiem esot jāaizpilda anketas un jāsaņem pielaide darbam ar valsts noslēpumu.

Maizītis vēstulēs komisijai atzinis, ka VDK lietas, kartotēkas, rakstītie dokumenti un citi materiāli nav valsts noslēpums. Īpašā pielaide nepieciešama SAB telpu dēļ.

Komisijas locekļi anketas nav aizpildījuši. Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris raidījumam skaidro, ka, pirmkārt, dokumenti nav valsts noslēpums. Otrkārt, SAB direktors nepārprotami pateicis, ka daudzi materiāli pētniekiem tik un tā netiks doti, jo satur fizisku personu datus.

«Ja personu lietas mums nedod, tad tur nekādas jēgas nav [no pielaides],» teicis Kangeris.

Pētnieki, piemēram, lūguši ļoti konkrētu informāciju no SAB rīcībā esošās VDK elektroniskās datu bāzes «Delta» par VDK lomu pretpadomju jaunatnes organizāciju likvidācijā. Šī informācija iepriekš pētījumam bijusi pieejama bijušam SAB darbiniekam Indulim Zālītim un advokātam Andrim Grūtupam, kurš par VDK aģentu ar segvārdu «Jēkabs Smiltnieks» rakstījis grāmatā «Observators».

Taču VDK izpētes komisijai Maizītis atbildēja, ka informācija netiks izsniegta, jo tā «satur ziņas par konkrētām fiziskajām personām».

SAB direktors «de facto» šādus pašus ierobežojumus min attiecībā uz VDK aģentu kartotēku.

«Mēs ievērojam likumu. Nav Latvijā pieņemts likums, ka aģentu kartotēka ir publiski pieejama. Tāds likums nav pieņemts. Spēkā ir arhīvu likums, spēkā ir likums par personu datu aizsardzību, un mēs ievērojam šos likumus. Visādi citādi zinātnieki var pētīt,» saka SAB direktors.

VDK izpētes komisijas loceklis, tiesnesis Juris Stukāns uzskata, ka SAB vairākus gadus rupji nepilda citu likumu - par VDK dokumentiem. «Pilnīgi nelikumīga šī interpretācija,» saka Stukāns un uzsver, ka likums nosaka, ka ar valdības rīkojumu izveidotajai komisijai jāveic gan datu bāzes «Delta», gan aģentu kartotēkas izpēte.

«De facto» norāda, ka komisija apņēmusies lūgt politiķu atbalstu, lai izkļūtu no strupceļa.

Uz augšu
Back