Alopēcija jeb plikpaurība ne reizi vien bijusi zinātnieku uzmanības centrā, un, piemēram, iepriekš speciālisti sliecās domāt, ka pie patoloģiskas matu izkrišanas ir «vainojamas» šūnas, kas sajaukušas savas pamata funkcijas.
Ģenētiķi: Vīrieši plikpaurību manto pa mātes līniju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Taču jauns pētījums, ko veikuši skotu zinātnieki no Edinburgas universitātes, liecina, ka plikpaurības iemesls meklējams ģenētikā – gēnos, kas tiek nodoti pa mātes līniju.
Šis ir bijis pats vērienīgākais no līdzīgiem pētījumiem – ģenētiķi apkopojuši datus (tostarp DNS paraugus) par 52 tūkstošiem vīriešu vecumā no 40 līdz 69 gadiem.
Rezultātā to vīriešu, kuri jau saskārušies ar plikpaurību, gēnos zinātnieki atklājuši 287 specifiskus rajonus – tā sauktos marķierus, kuru esamība vai trūkums var pavēstīt, vai vīrieti nākotnē gaida plikpaurība.
Noskaidrojies, ka tieši mātes X-hromosomā atrodas lielākā daļa gēnu marķieru, no kuriem ir atkarīga alopēcijas rašanās jeb, citiem vārdiem sakot, dzimst bērni, kuriem nākotnē paredzēta nosliece uz plikpaurību.
«Mēs atklājām simtiem jaunu ģenētisko signālu. Bija interesanti uzzināt, ka daudzi no tiem nāk no X-hromosomas, ko vīrieši manto no savas mātes,» komentējusi viena no pētījuma līdzautorēm Saskija Hagenārsa (Saskia Hagenaars).
Zinātnieki uzsver, ka sava pētījuma ietvaros nav analizējuši vecumu, kādā vīriešiem sākas plikpaurība, tomēr šim faktoram tikšot pievērsta uzmanība turpmākajos alopēcijas pētījumos.
Balstoties uz konkrēto ģenētisko marķieru klātbūtni vai iztrūkumu, pētījuma autori ir izstrādājuši savu prognozēšanas algoritmu, kas ļauj izvērtēt matu zaudēšanas risku. Līdz precīzām personalizētām prognozēm vēl ir tālu, taču šajā stadijā iespējams noteikt, vai cilvēks iekļūst tā dēvētajā riska grupā, jo viena vai otra slimības marķiera klātbūtne ne vienmēr nozīmē, ka cilvēkam noteikti būs attiecīgas medicīniskās problēmas.