Apsūdzētie turpinās sniegt liecības par dalību digitālās televīzijas afērā

Ekspolitiķis Andris Šķēle

FOTO: Ieva Lūka / LETA

Rīgas apgabaltiesa šodien plkst.11 turpinās uzklausīt apsūdzēto liecības digitālās televīzijas krimināllietā, informēja tiesas pārstāvis Raimonds Ločmelis. 15.februārī tiesa uzklausīja triju apsūdzēto liecības.

Kā ziņots, pērnā gada nogalē uz tiesu atkārtoti sniegt liecības ieradās ekspolitiķis Andris Šķēle. Viņš tiesas sēdē atzina, ka apsūdzētais advokāts Jānis Loze «daļēji pārstāvējis» viņa intereses šajā projektā.

Šķēle liecināja, ka savulaik, aptuveni 2000.gada beigās vai 2001.gada sākumā, par digitālās televīzijas projektu viņu uzrunājis viņa kādreizējais padomnieks Jurģis Liepnieks. Pēc vairākkārtējas uzrunāšanas Šķēle esot ieteicis vērsties pie Lozes, kurš gadiem ilgi pārstāvējis viņa intereses un bijis saistīts ar virkni viņam piederošu uzņēmumu saimnieciskajām interesēm.

Pēc Šķēles stāstītā, advokāts pārstāvējis politiķa intereses projektā attiecībā vairākuma iegūšanu, proti, ja Šķēlem būtu bijusi interese par līdzdalību digitālās televīzijas projektā, ja viņš tajā būtu vēlējies iegūt vairākumu. Bijušais politiķis paziņoja, ka attiecībā uz pārējiem klientiem šajā projektā Lozem pašam bijis jāsaprot, vai viņam pastāvēja interešu konflikts.

Šķēle vēlreiz uzsvēra, ka ar minēto advokātu biroju 2000.gadā tika panākta vienošanās par trasta aizbildņa jeb pārvaldnieka pienākumu pildīšanu pār viņa īpašumiem, jo toreiz bija uzstādījums, ka Ministru prezidentam sava manta un aktīvi bija jāatsavina, līdz ar to tie tika nodoti trastā. Šo visu darījumu veica auditori, bet juridisko palīdzību nodrošināja Lozes birojs.

Jau ziņots, ka 2015.gada 15.maijā tiesa nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodu. Tikmēr piecas personas tika attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības. Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā.

Andrejam Ēķim tiesa piemēroja 43 200 eiro naudas sodu. Kādreizējam «Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra» (DLRTC) ģenerāldirektoram Guntaram Spundem noteikts viena gada cietumsods un naudas sods 28 800 eiro apmērā. Lozem tika piespriesta divu gadu brīvības atņemšana un naudas sods 36 000 eiro apmērā. Nodokļu konsultantam Uldim Kokinam tika noteikts divu gadu cietumsods un naudas sods 18 000 eiro apmērā.

Šķēles ģimenes firmas SIA «Uzņēmumu vadība un konsultācijas» finanšu konsultantam Krongornam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Šķēles kādreizējam biroja vadītājam polittehnologam Liepniekam tiesa kā galīgo sodu noteica naudas sodu 72 000 eiro apmērā.

Bijušajam «Kempmayer Media Latvia» valdes loceklim Andrejam Zabeckim tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Bijušajam «Kempmayer Media Latvia» valdes loceklim Jānim Zipam noteikta brīvības atņemšana uz diviem gadiem un naudas sods 25 200 eiro apmērā. Bijušajam «Kempmayer Media Latvia» valdes loceklim Jānim Svārpstonam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu, kā arī naudas sodu 25 200 eiro apmērā.

Biznesa konsultantam Valdim Purvinskim piemērots 18 000 eiro naudas sods. Šāds sods tika piemērots arī bijušajam «Latvijas Valsts radio un televīzijas centra» (LVRTC) valsts pilnvarniekam Adrianam Boldanam (Ļublinam), bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Nacionālā teātra direktoram Ojāram Rubenim, bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Didzim Jonovam.

Bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Māris Pauders, kurš iepriekš psihiski saslimis, tika atbrīvots no kriminālatbildības. Pauders ir aizgājis mūžībā.

Tiesa nolēma attaisnot ar politiķi Vili Krištopanu saistīto kompāniju bijušo darbinieku Gintu Bandēnu, divus bijušos DLRTC valdes locekļus Jāni Plūmi un Alfrēdu Janevicu, bijušo «Kempmayer Media Latvia» valdes locekli Juri Ulmani, advokātu Mārtiņu Kvēpu.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un KML meitasfirmas «Kempmayer Media Latvia» vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

Uz augšu