Nonākot pie varas Rīgas domē, partija «Vienotība» varētu rosināt pārkreditēt Dienvidu tilta aizņēmumu, kā arī īstenot citus pasākumus, kas ļautu ietaupīt pašvaldības līdzekļus, pastāstīja «Vienotības» Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis.
Vadot Rīgu, «Vienotība» varētu rosināt pārkreditēt Dienvidu tilta aizņēmumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par Dienvidu tiltu pašvaldībai vēl jāatmaksā apmēram pusmiljarda eiro kredīts, teica Ķirsis, piebilstot, ka kredīta līgums ir slēgts vēl tā saucamajos treknajos gados ar likmi apmēram 6,5% gadā. «Salīdzinājumam - šobrīd naudu var aizņemties par likmi 1%, kas arī jau ir daudz. Pārkreditējot Dienvidu tilta aizņēmumu, varētu ietaupīt 5-5,5%. Tie būtu 20-25 miljoni eiro gadā,» lēš Ķirsis.
Rīgas domē, pēc «Vienotības» domām, ir arī daudzi citi nelietderīgi tēriņi, kur var ietaupīt. Piemēram, reklāmām dažādos medijos un sabiedriskajām attiecībām tiekot iztērēts ap trim miljoniem eiro gadā. Rīgas domē Sabiedrisko attiecību nodaļā strādā 13 cilvēki, kamēr ministrijās ir viens vai divi sabiedrisko attiecību speciālisti. Savukārt par 700 000 tiek uzturēts tviterkonts. «Ir ļoti lielas iespējas šo naudu ietaupīt,» pārliecināts politiķis.
Ķirsis arī sola aktīvi strādāt pie investīciju piesaistes pilsētai. Viņš norāda, ka tagad Rīgas domē ir izveidota Investīciju piesaistes padome, kuru vada Andris Ameriks (GKR), tomēr tā pēdējo reizi uz sanāksmi ir sanākusi 2011.gadā. «Ļoti aktīvi par investīciju piesaisti rūpējas Jelgavas un Valmieras pašvaldības, bet Rīgas dome absolūti nestrādā šajā virzienā,» uzskata Ķirsis. Ja kādas investīcijas atnāk uz Rīgu, tad tas ir tikai tāpēc, ka galvaspilsētai ir dabīgās priekšrocības - ir daudz cilvēku, var viegli atrast darbiniekus, ir no kā izvēlēties, lidostas tuvums, pauž politiķis. Ķirsis, būdams Rīgas mērs, pats braukšot un runāšot ar potenciālajiem investoriem.
«Vienotība» arī vēlētos nomainīt esošo e-talonu sistēmu pret lētāku, kāda patlaban strādā Jelgavā. E-talonu sistēma Rīgā izmaksā 23 miljonus eiro gadā. Ja tiktu ieviesta Jelgavas sistēma, tā maksātu ap 5-6 miljoniem eiro, norāda ķirsis
Tāpat Ķirsis uzskata, ka jāpārtrauc maksāt ikgadējo dotāciju «Rīgas satiksmes» arodbiedrībai LABA, kas ir 1,5 miljoni eiro gadā.
Dažādu pārmaiņu rezultātā ietaupītā nauda arī ļaušot partijai īstenot tās priekšvēlēšanu solījumus. Partija sola saglabāt sabiedriskā transporta brīvbiļetes pensionāriem un atlaides pārējām rīdzinieku kategorijām, kā arī noteikt divreiz zemāku sabiedriskā transporta standarta biļetes cenu, uzcelt 4000 īres dzīvokļu jaunajām ģimenēm un īstenot virkni citu ieceru.