Jaunietis Linards Kālis, kurš vairākus gadus strādājis pie Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa (KPV LV), apgalvo, ka deputāta uzdevumā fiktīvi nodarbinājis vairākus cilvēkus, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».
Deputātu Kaimiņu vaino fiktīvā nodarbināšanā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iesniegumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) bijušais Kaimiņa darbinieks arī raksta, ka daļu no saņemtās algas devis deputātam atpakaļ skaidrā naudā. To raidījumam teikusi vēl kāda persona, kas saņēmusi naudu no Kaimiņa.
Kaimiņam bija nepieciešami darbinieki, kuri apstrādātu viņa safilmēto materiālu, tādēļ tika nolīgts Linards Kālis. Algu par padarīto Kaimiņa uzņēmums «Suņu būda» skaitīja uz Kāļa mikrouzņēmumu «Al De Media».
«Kad es šo mikrouzņēmumu nodibināju, 2015.gada sākumā viņš lika pieņemt darbā darbiniekus. Kad es prasīju, kas tie par darbiniekiem, viņš teica - viņi pie tevis strādās un reizē ar tevi apkalpos mani,» saka Kālis. Viņš apgalvo, ka darba līgumi nav bijuši, darbu cilvēki nav darījuši, bet naudu saņēmuši.
Kaimiņš norādījis to, kādas algas un kad izmaksāt katram darbiniekam. Puiša teikto apliecina e-pasta sarakste un telefonsarunas starp viņu un deputātu Kaimiņu, kas ir «de facto» rīcībā. «Saņemsi naudu. Nemaksā pagaidām Madarai. Pārējiem gan. Ieskaiti Gatim, lūdzu, 2x700 eiro, uz otro maksājumu uzraksti - avanss,» Kaimiņš rakstīja vienā no e-pastiem.
«De facto» pārliecinājās gan par to, ka nauda no «Suņu būdas» tiešām ienākusi, gan to, ka tā tālāk pārskaitīta vairākiem cilvēkiem. Divu gadu laikā Kaimiņa uzņēmums pārskaitījis «Al De Media» darbinieku algām gandrīz 60 tūkstošus eiro.
Kālis apgalvo, ka daļa no Kaimiņa firmas skaitītās naudas par reāli padarīto darbu bija jādod deputātam atpakaļ: «Viņš [Kaimiņš] pateica: «Es tev maksāšu 700, bet reāli tev paliek 500. 200 tev jāatdod man uz rokas. Jāaiziet uz bankomātu, jāizņem 200 eiro un jāatdod skaidrā naudā katru mēnesi.» Kālis saka – tā arī darījis.
700 eiro ir tuvu maksimālai summai, ko vienam mikrouzņēmuma darbiniekam mēnesī drīkst izmaksāt.
Vēl viena persona «de facto» apliecināja, ka no «Suņu būdas» ienākusī nauda deputātam regulāri dota atpakaļ. «Bija atsevišķi rēķini, kur Artuss uz e-pastu atsūtīja summu, par kādu izrakstīt rēķinu. Rēķinu uzraksta, «Suņu būda» apmaksā, nauda tika izņemta no bankomāta un atdota viņam,» saka persona, kas nevēlas publiski atklāt savu identitāti. «de facto» pārliecinājās, ka nauda no «Suņu būdas» tiešām līdz šai personai nonākusi.
Kaimiņš noliedz, ka būtu saņēmis nedeklarētus ieņēmumus. Viņš arī neatzīst, ka būtu devis norādījumus par darbiniekiem un algām: «Norādījums, tas ir jūsu interpretējums. No manas puses tas ir ieteikums, cik cilvēkam vajadzētu maksāt par izdarīto darbu.» Kaimiņš stāsta, ka mikrouzņēmumā «Al De Media», kurā viņš nav bijis ne īpašnieks, ne vadītājs, darbinieki tiešām strādājuši viņa labā.
Vairāki «de facto» apzvanīti Kaimiņam tuvi «Al De Media» darbinieki sacīja, ka algu nevienam atpakaļ nav devuši. Un tiešām strādājuši - kāds internetā meklējis informāciju, palīdzējis ar sīkumiem studijā, kāds konsultējis montāžā, meklējis finanses.
Turpretim «Suņu būdas» ilggadējs producents Kaspars Upaciers, zināms arī kā Ufo, «de facto» sazvanīts, atbildēja, ka šos cilvēkus raidījuma filmēšanai tuvumā nav redzējis.
Rudenī Linards Kālis uzrakstīja izsmeļošu iesniegumu KNAB. Taču piesauktajām personām KNAB nekādus jautājumus nav uzdevis.
KNAB atteicās informēt par secinājumiem, bet «de facto» esot zināms, ka par jautājumu notika apspriede prokuratūrā, kurā piedalījās arī Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers. Pāris nedēļas vēlāk KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Ilze Jurča iesniegumu pārsūtīja Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim, rakstot, ka «ziņas nesatur informāciju, kas liecinātu par koruptīviem darījumiem».
Arī policija uzskatīja, ka lieta nav tās kompetencē. Policija pārsūtīja iesniegumu Valsts darba inspekcijai, kas likuma pārkāpumus nekonstatēja, un Valsts ieņēmumu dienestam, kas atteicās iesniedzēju informēt par rīcību, jo nedrīkst runāt par konkrētiem nodokļu maksātājiem.