Smēķēšanas pārtraukšana nekādas lielas pūles neprasa, jo šī atkarība šķiet biedējoša tikai tajos brīžos, kad ik pēc pusotras stundas jāiet uzpīpēt. Galvenais ir pašam nonākt pie secinājuma, ka veselība ir svarīgāka nekā pīpēšana. Tā TVNET stāsta kādreizējie smēķētāji, kuri šobrīd ir atteikušies no sava netikuma.
Vēloties pievērst uzmanību smēķēšanas izplatībai un kaitīgumam, portāls TVNET sāk jaunu rakstu sēriju «Smēķē pieklājīgi!». Aicinām tabakas lietotājus apzināties, ka cigarešu dūmi negatīvi ietekmē ne tikai viņus, bet arī apkārtējos, it īpaši bērnus.
Jānis smēķēt sāka 18 gadu vecumā un bija regulārs smēķētājs līdz 25 gadu vecumam. Tad nolēmis atmest un nesmēķējis trīs gadus. Pēc tam pīpēšanu vēl uz gadu atsācis, bet tagad jau kādu laiku atmetis.
Atmest smēķēšanu Jānis nolēmis, kad sajutis, ka ir mazāk enerģijas un nevar nodarboties ar sportu tādā apjomā, kādā kādreiz varējis. Jānis sācis biežāk slimot ar iesnām, klepu un līdzīgām slimībām. Taču pēc atmešanas šādas problēmas izzudušas.
Tāpat savu lomu nospēlējusi vide, kurā sanācis atrasties. Brīžos, kad smēķēšana atmesta, Jānis pārsvarā uzturējies nesmēķētāju sabiedrībā. Tādēļ viņam bijis neērti, pat kauns, ka ik pa laikam ir jāiet uzpīpēt. Ja apkārt būtu tādi cilvēki, kas smēķē, iespējams, atmešana būtu sarežģīta. «Atmešana savā ziņā bija arī ar mērķi iekļauties,» norāda Jānis.
Pēc trīs gadu ilga perioda Jānis tomēr pīpēšanu atkal atsācis. No sākuma atsācis smēķēt ballīšu laikā, kurās piedalījušies aktīvi smēķētāji. «Gribējās aktīvāk izklaidēties, bija pieejamas cigaretes. Tā sāku pa kādai uzpīpēt ballītēs un pēc kāda laika gribējās pīpēt regulāri,» atminas Jānis.
Jānim smēķēšanu atmest palīdzējusi Alena Karra grāmata «Kā viegli atmest smēķēšanu». Lasot grāmatu, cilvēks pieņem lēmumu, ka no kaut kāda brīža vairs nesmēķēs, skaidro Jānis. Tas brīdis pienākot, kad grāmata ir izlasīta. «Pēc tam pirmajā dienā ir savāda sajūta – tajos brīžos, kad vakar gāju smēķēt, šodien vairs nav ko darīt. Tā vietā ir jākoncentrējas darbam. Dīvainā sajūta gan ātri pazūd,» atzīst Jānis.
Viņš norāda, ka pozitīvas sajūtas un nelielu eiforiju radot pats pieņemtais lēmums – beigt smēķēšanu, jo tas nozīmē, ka katru nākamo dienu būs labāk. «Smēķēt negribēsies, veselība uzlabosies, enerģijas būs vairāk, nebūs nepārtrauktās smakas,» pauž Jānis. Atmetot smēķēšanu, Jānis nav saskāries ar kādām īpašām nikotīna atkarības izraisītām sekām vai grūtībām jeb, kā viņš pats saka, «lomkām».
Jānis gan pieļauj, ka kādreiz savas dzīves laikā teorētiski varētu arī vēl atsākt smēķēšanu. «Es esmu atsācis pīpēt, kāpēc gan tas nevarētu notikt vēl kaut kad? [Tomēr] zinu, ka [vienalga] nosmēķētu varbūt gadu un atkal atmestu. Tā ir atkarība. Viņa šķiet biedējoša tajā brīdī, kad ik pa pusotrai stundai jāiet uzpīpēt,» norāda Jānis.
Bijušajam smēķētājam citi smēķētāji īpaši netraucē. «Es viņus saprotu un saprotu arī to, ka no smēķēšanas nav pilnīgi nekādas jēgas. Es nejaucos – cilvēkam pašam jānonāk līdz domai, ka viņš grib atmest smēķēšanu. Tad ir jēga viņam kaut kā palīdzēt, iedrošināt. Kamēr tādas domas nav, tikmēr pārmetumi no malas vai stāsti par to, cik viegli ir atmest smēķēšanu, ir pilnībā bezjēdzīgi,» pauž Jānis. Viņš gan atzīst, ka ir nepatīkami runāties ar smēķētāju, kurš nesen ir nopīpējis cigareti jo dūmus var sajust ļoti labi.
Savukārt Edgars ir atmetis aptuveni gadu, bet pirms tam bija kaislīgs pīpētājs. Vidēji dienā smēķējis aptuveni paciņu. Edgars ironizē, ka sācis pīpēt jaunībā, kad bijis jauns un dumjš. Kopumā viņš smēķējis 14 gadus un atmetis 2016.gada ziemā.
Smēķēšanas atmešanai īpaši izteikta iemesla nav bijis, vienā brīdi vienkārši apnicis pīpēt un ar to arī beidzis piekopt šo netikumu. Atmešana nav bijusi grūta, vien dažas reizes, lietojot alkoholu, bijusi vēlme uzpīpēt, taču Edgars ar to ticis galā. Arī Edgars uzsver, ka pēc smēķēšanas atmešanas viņam uzlabojusies veselība – elpa kļuvusi dziļāka. Tāpat samazinājies naudas patēriņš.
