Smēķēšanas ierobežojumi: kur to nedrīkst darīt?

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Uzreiz pēc neatkarības atgūšanas Latvijā varēja smēķēt teju visur. Smēķēja gan darba vietās, gan kafejnīcās, bāros. Arī pīpēšana bērnu klātbūtnē daudziem bija norma. Pašlaik, salīdzinot, smēķēšanas ierobežojumi ir visai skarbi, daudzās vietās smēķēt nevar, arī dūmu bērna klātbūtnē uzvilkt ir liegts. Vēloties pievērst uzmanību smēķēšanas izplatībai un kaitīgumam un turpinot rakstu sēriju «Smēķē pieklājīgi!», TVNET apkopojis aktuālos smēķēšanas ierobežojumus.

Cigaretes iegādāties un tās pīpēt var no 18 gadu vecuma.

Pašlaik smēķēt liegts izglītības iestāžu, izglītības iestāžu dienesta viesnīcu un audzināšanas iestāžu telpās un šo iestāžu lietošanā esošajās teritorijās; ārstniecības iestāžu, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūciju, ieslodzījuma vietu telpās un vietās, kurās tiek ievietotas un uzturas aizturētās personas, kā arī šo iestāžu teritorijās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai.

Ieslodzījuma vietu telpās un vietās, kurās tiek ievietotas un uzturas aizturētās personas, gadījumos, kad nav iespējams nodrošināt iespēju apcietinātajam smēķēt vietā, kas speciāli ierādīta smēķēšanai, ir atļauts smēķēt telpā, kas speciāli ierādīta smēķēšanai.

Tuvāk par 10 metriem no ieejām ēkās vai būvēs (arī uz ārējām kāpnēm un lieveņiem), kur izvietotas valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju) pieder publiskai personai. Šajās vietās izliek informatīvus uzrakstus vai simbolus par smēķēšanas aizliegumu; sabiedriskā transporta pieturvietu nojumēs un uz peroniem; daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās.

Dūmu uzvilkt nevar arī uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem un lodžijām, ja kāds no mājas iedzīvotājiem pret to pamatoti iebilst;

darbavietās darba un koplietošanas telpās, izņemot telpu, kas speciāli ierādīta smēķēšanai; publiskās ēkās, būvēs un publiskās telpās. Šis aizliegums neattiecas uz publiskās ēkās esošajiem dzīvokļiem.

Saskaņā ar pašreiz noteikto, smēķēt aizliegts valsts un pašvaldību iestāžu īpašumā vai turējumā esošos transportlīdzekļos. Pilnīgs smēķēšanas aizliegums attiecas arī uz sabiedrisko transportlīdzekļu, taksometru un pasažierus pārvadājošu kuģu saloniem, kabīnēm un kajītēm. Tālsatiksmes vilcienos un kuģos var būt atsevišķi vagoni vai kajītes, kas paredzētas smēķētājiem.

Deputāti, diskutējot par smēķēšanas ierobežojumiem, sākotnēji gribēja arī liegt to darīt privātās automašīnās, taču šāda iecere neguva atbalstu.

Noteikts aizliegums smēķēt arī grūtnieces klātbūtnē, nevar smēķēt arī bērnu klātbūtnē.

Pēdējās izmaiņas, kas pieņemtas Tabakas izstrādājumu aprites likumā, cita starpā paredz jaunas prasības cigarešu iepakojumam.
Brīdinājumi tiek izvietoti uz paciņām. Pirms gadiem uz cigarešu paciņām netika izvietoti nekādi brīdinājumi par smēķēšanas kaitīgumu.
Pašreiz spēkā esošās normas nosaka, ka brīdinājumiem jābūt gan uz paciņas priekšpuses, gan aizmugures, un tiem jāaizņem 65% no laukuma.

Jaunākie noteikumi paredz, ka uz cigarešu iepakojumiem vairs netiks norādīts darvas, nikotīna un oglekļa monoksīda daudzums.

Ierobežo mazo cigarešu paciņu izplatību

Kopš pēdējo izmaiņu pieņemšanas tiek ierobežota arī cigarešu paciņu, kurās ir mazāk 20 cigaretēm, izplatība. Tāpat paredzēts, ka ar 2020.gadu, kas noteikts kā pārejas periods, nebūs nopērkamas arī mentola cigaretes.

Ierobežo ūdenspīpju lietošanu neatkarīgi no tā, vai tajā tiek lietots tabakas izstrādājums vai, piemēram, ūdenspīpju tvaika akmeņi, kuri tabaku nesatur, bet satur nikotīnu vai citas ķīmiskas vielas.

Ar likumu noteiktie smēķēšanas ierobežojumi attiecas uz elektronisko smēķēšanas ierīču un augu smēķēšanas produktu lietošanu. Līdz ar to noteikts, ka nikotīnu saturošas elektroniskās smēķēšanas ierīces un nikotīnu saturošu šķidrumu nevar iegādāties un pārdot ar distances līguma jeb interneta palīdzību. Spēkā stājas arī aizliegums pārdot elektroniskās smēķēšanas ierīces nepilngadīgām personām, kā arī aizliegums reklamēt nikotīnu saturošas elektroniskās smēķēšanas ierīces.

Tāpat elektronisko cigarešu un to uzpildes flakonu ražotājiem un importētājiem uzlikts par pienākumu informēt Veselības inspekciju par minēto izstrādājumu sastāvdaļām, sastāva ietekmi uz patērētāja veselību un sniegt citu būtisku informāciju par šiem izstrādājumiem.

Smēķēšana bērna klātbūtnē ir vardarbība

Pasaules Veselības organizācija (PVO) vardarbību pret bērniem definē šādi: «Vardarbību pret bērnu veido visas fiziskās un/vai emocionālās cietsirdības (nežēlības), seksuālās vardarbības novārtā pamešanas vai nolaidīgas izturēšanās vai komerciālas vai savādākas ekspluatācijas formas, kas var izraisīt reālu vai potenciālu kaitējumu bērna veselībai, dzīvībai, attīstībai vai pašcieņai, bērnam atrodoties atbildības, uzticēšanās un/vai varas attiecību kontekstā» (1999). Pēc šā definējuma ir pilnīgi skaidrs: ja bērnam, piemēram, vecāku smēķēšanas rezultātā iestājas astmas lēkme, viņš saslimst ar leikozi vai nomirst ar zīdaiņa pēkšņās nāves sindromu – tas ir traktējams kā vardarbība pret bērnu.

Arī Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz, ka fiziska vardarbība ir arī bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka lietojums saskarsmē ar bērnu vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tai skaitā tabakas dūmu, iedarbībai;

Līdz ar to sods nosakāms pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu. Par šādu rīcību izsaka brīdinājumu vai piespriež naudas sodu līdz septiņdesmit eiro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda vai tās izdarījušas valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonas vai darbinieki, — piespriež naudas sodu no trīsdesmit pieciem līdz divsimt desmit eiro.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu