Mamikina vēstule ar EP savāktajiem parakstiem par krievu skolu reformu nav sasniegusi adresātus

Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins

FOTO: Evija Trifanova / LETA

Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Andreja Mamikina un Miroslava Mitrofanova (LKS) vēstule ar EP savāktajiem parakstiem par atbalstu aicinājumam pārskatīt lēmumus par krievu skolu reformu nav sasniegusi nedz Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, nedz Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), nedz Saeimu, noskaidroja aģentūra LETA.

Šī gada maijā Mamikins apgalvoja, ka savākti 114 EP deputātu paraksti par atbalstu aicinājumam Latvijas valdībai un Saeimai pārskatīt parlamenta apstiprinātos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz īstenot mazākumtautību skolu reformu.

Vēlāk politiķis norādīja, ka savākti 116 paraksti un to skaits pieaug, bet tagad Mamikins sacīja, ka savākti jau vairāk nekā 150 paraksti un vēstule pirms trīs nedēļām nosūtīta Vējonim, Kučinskim un Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), taču, kā noskaidroja aģentūra LETA, neviens no šiem adresātiem šādu vēstuli nav saņēmis.

Gan maijā, gan arī tagad Mamikins atsakās publicēt vēstuli parakstījušo EP deputātu vārdus, pamatojot šādu lēmumu ar to, ka jūt politisko pretinieku, proti, EP deputātu Arta Pabrika un Ineses Vaideres (V), cīņu pret kolēģiem, kuri parakstījuši vēstuli. «Mēs saudzējam savus avotus, runājot žurnālistu valodā," sacīja Mamikins, piebilstot, ka publicēšanas gadījumā vēstuli parakstījušos deputātus tūlīt sāktu aicināt savu parakstu atsaukt.

«Paskatīsimies pēc politiskās situācijas,» noteica eiroparlamentārietis, atbildot uz jautājumu, vai EP deputātu vārdi tiks publiskoti kaut kad vēlāk. Politiķis noliedza, ka savāktie paraksti nebūtu īsti un uzsvēra, ka «neblefo».

«Vēstuli parakstījuši un turpina parakstīt EP deputāti no visām dalībvalstīm, no visām Eiropas politiskajām grupām, tajā skaitā arī no ETP. Tie ir komiteju priekšsēdētāji un vicepriekšsēdētāji, kā arī delegāciju priekšsēdētāji un vicepriekšsēdētāji. Arī augsti stāvoši EP deputāti ir parakstījuši šo vēstuli,» apgalvoja Mamikins.

Jau vēstīts, ka prasībā pausta nostāja, ka krievi Latvijā ir viena no Eiropas Savienības (ES) tradicionālajām lingvistiskajām minoritātēm, un Latvijas valdībai esot jāciena un jāievēro viņu tiesības.

«Eiroparlamentārieši atgādina, ka ES līgumā rakstīts, ka ES balstās arī cieņā pret nacionālajām minoritātēm. Savukārt Vispārējā konvencijā par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru Latvija ir ratificējusi, paredzēts, ka ievērojama pieprasījuma gadījumā mācībām ir jānotiek dzimtajā valodā. EP deputāti pasvītro, ka šāds pieprasījums no Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju puses pastāv,» norādīja Mamikins.

EP deputāti arī atgādinot, ka EP 2004.gada rezolūcijā, kura tika apstiprināta pirms Latvijas pievienošanās ES, EP uzsvēra nepieciešamību saglabāt ievērojamu mācību priekšmetu apjoma pasniegšanu un eksāmenus dzimtajā valodā, un šīs rekomendācijas ir aktuālas un saistošas joprojām, piebilda Mamikins.

«Ar katru EP deputātu, kurš pievienojās prasībai, mēs tikāmies, runājāmies un analizējām situāciju. Kolēģu rezumējums bija vienbalsīgs: «Kā kaut kas tāds var notikt vienā no ES valstīm?» Savus parakstus zem prasības ir atstājuši deputāti no visām 28 ES dalībvalstīm. Šī ir pirmā reize, kad tik ievērojams deputātu skaits tieši veidā vēršas pie Latvijas varas institūcijām. Uzskatu, ka Latvijas nacionālisma patiesā seja nav jāslēpj,» paziņoja politiķis.

Uz augšu