Bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks, tagad politiķis Juris Jurašs sociālās saziņas vietnē «Twitter» apstiprinājis ceturtdien laikrakstā «Diena» publicēto informāciju, ka, iespējams, izmeklēšanas laikā noplūdusi informācija ar uzņēmēju Māri Martinsonu saistītiem cilvēkiem, kā rezultātā savulaik nav sekmējusies izmeklēšana gan «būvnieku lietā», gan arī pret Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču.
Ceturtdienas pēcpusdienā Jurašs savā «Twitter» kontā izdarīja ierakstu, kurā apstiprināja «Dienas» materiālā publicētos pieļāvumus saistībā ar Rimšēviča lietu. Viņš paziņoja, ka informācija nopludināta no Finanšu policijas (FP).
Varu apstiprināt, ka informācijas noplūde tiešām bija, un tā notika Finanšu policijā, tieši kratīšanu priekšvakarā! KNABs sniedza atbalstu, lai palīdzētu atrast nobēdzinātās mantas un aizmukušās personas! FP notika izmeklēšana par šo info noplūdes faktu! https://t.co/HvmUn5zBYd— Juris Jurašs (@JurisJurass) July 5, 2018
Laikraksts vēsta, ka savstarpēji labi pazīstami esot KNAB operatīvās izstrādes darbinieki Jānis Miķelsons un Modris Briška un Martinsona kriminālprocesā figurējusi grāmatvede Anta Dišereite, un laikraksts ir publicējis fotogrāfiju, kur minētās trīs personas redzamas kopīgā atpūtas braucienā. Miķelsons un Dišeraite esot civillaulībā. Laikraksts pieļauj, ka šīs saites izmantotas izmeklēšanas informācijas nopludināšanai.
Pēc laikraksta rīcībā esošajām neoficiālajām ziņām, noklausīšanās, kurā iegūtā informācija izmantota arī lietā pret Rimšēviču un Martinsonu, esot notikusi Taureņu pirtīs pie Rīgas robežas Babītes virzienā, kur «regulāri notiek slēptas amatpersonu, politiķu un amatpersonu tikšanās, kurās dažādos sastāvos piedalās gan Rimšēvičs, gan Martinsons, gan ar Rīgas domes pašreizējo varu un politisko opozīciju saistīti politiķi».
Izdevums pieļauj, ka Rimšēvičs un Martinsons neesot aizturēti jau pirms vairākiem gadiem, kad ierakstītas sarunas, jo divi ar šo operatīvo izstrādi saistīti KNAB darbinieki - Miķelsons un Briška - esot pazīstami ar citā Martinsona kriminālprocesā figurējošo grāmatvedi Dišereiti. Viņai, tāpat kā Martinsonam, bijis piemērots aizdomās turētās statuss tā dēvētajā «būvnieku lietā», kuru izmeklējot Finanšu policija 2014.gada jūlijā veica kratīšanas un aizturēšanas aizdomās par nodokļu izkrāpšanu un naudas atmazgāšanu. Pēc laikraksta ziņām, šīs izmeklēšanas rezultāti esot varējuši būt labāki, ja operatīvo darbību fāzē nebūtu notikusi informācijas noplūde.
Miķelsona civilsieva Dišereite Finanšu policijas izmeklēšanas versijā apkalpojusi finanšu shēmas, par kurām izmeklēšana centās pierādīt, ka patiesā labuma guvējs aiz tām ir Martinsons. Prokuratūra pērnvasar, uzskatot, ka pierādījumi jānostiprina, pret Martinsonu izdalīja jaunu kriminālprocesu un lietu nosūtīja papildizmeklēšanai, pagaidām neceļot apsūdzības.
Vairāku mēnešu izsekošana un noklausīšanās, pēc laikraksta vārdiem, faktiski esot izgāzusies 2013.gada nogalē, kad Finanšu policijas noklausītā Dišereite telefoniski esot brīdinājusi dažus shēmas dalībniekus: «Jāiet ierakumos!» Lai gan pēc pusgada Finanšu policija tomēr veica kratīšanu ar Martinsonu saistītos uzņēmumos, savācot pietiekamu pierādījumu klāstu, kratīšanas rītā atklājies, ka bez pēdām pazudis lielas būvkompānijas galvenās grāmatvedes dators, seifs, kurā, pēc izmeklēšanas informācijas, bija jābūt lielam skaidrās naudas daudzumam un citiem pierādījumiem, izrādījies iztukšots, bet vēlāk līdz izmeklētājiem nonākusi informācija, ka kratīšanas priekšvakarā daudzas kastes un maisi ar pierādījumiem esot aizvesti uz kādu adresi Vecrīgā, Kungu ielā.
Pēc laikraksta ziņām, «būvnieku lietas» sakarā 2013.gadā pirmo reizi ārpus KNAB telpām šauram amatpersonu lokam - ne tikai biroja Operatīvo izstrāžu nodaļai, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadībai - kļuvis zināms, ka KNAB labu laiku veic operatīvo izstrādi pret daudziem politiķiem pietuvināto būvnieku un ātro kredītu uzņēmēju Martinsonu. Tagadējais politiķis, tolaik Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs (JKP) aģentūrai LETA skaidroja, ka aizturēšanas 2013.gadā nav veiktas, jo bijis jāvāc papildu pierādījumi.
«Dienai» neesot izdevies iegūt oficiālu apstiprinājumu avotu teiktajam, ka sākotnēji par izstrādi bijis atbildīgs Miķelsons, bet vēlāk, lai formāli novērstu interešu konfliktu ar Dišereiti, lieta pārgājusi pie Briškas, kas gan «interešu konfliktu un operatīvās informācijas noplūdes riskus faktiski nav mazinājis».
«Jūs taču saprotat, ka es neko nevaru komentēt, lai neatklātu operatīvo darbinieku identitātes,» pirms vairākiem mēnešiem teicis KNAB priekšnieks Jēkabs Straume, lūgts komentēt fotogrāfiju, kurā redzama Martinsona lietas figurante kopā ar Miķelsonu un Brišku. Dažus mēnešus vēlāk preses konferencē par Rimšēviča un Martinsona aizturēšanas apstākļiem, Straume uz jautājumu, vai viņa padoto iespējamās attiecības ar lietas figurantiem neapdraud objektīvu izmeklēšanu, atteica, ka viņa rīcībā šādu ziņu neesot.
«Dienai» esot zināms, ka izmeklēšana, kuras gaitā KNAB februārī sāka kriminālprocesu un aizturēja abus apsūdzētos, patiesībā sākta vismaz gadu iepriekš Ekonomikas policijā un atvasināta no izmeklēšanas par noziedzīgām darbībām «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesā. Bažījoties par operatīvās informācijas noplūdi, KNAB izmeklēšanā esot pieaicināts tikai beigu etapā, jo amatpersonu korupcija ir birojam juridiski piekritīga lieta.
