Vācijas opozīcija apstrīd partiju finansējuma palielināšanu no budžeta

Liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP), galēji kreisā partija «Die Linke» («Kreisie») un «zaļie» apgalvo, ka šis lēmums esot antikonstitucionāls.

Tomēr lielākā opozīcijas partija - eiroskeptiskā «Alternatīva Vācijai» (AfD) - nav pievienojusies šīm trim partijām.

Jūnijā valdošās koalīcijas partijas - Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU), to Bavārijas māsaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU), un sociāldemokrāti (SPD) - nolēma, ka Bundestāgā pārstāvētajām partijām jāsaņem papildus finansējums.

Saskaņā ar «lielās koalīcijas» priekšlikumu paredzēts partijām papildus no budžeta piešķirt 25 miljonus eiro, kopējam partiju valsts finansējuma apjomam sasniedzot 190 miljonus.

Opozīcijas partijas šo lēmumu kritizē kā nepamatotu un sasteigtu.

Sākotnēji gatavību vērsties Konstitucionālajā tiesā izrādīja vienīgi «zaļie» un «Die Linke», taču viņiem Bundestāgā trūkst balsu, lai nodrošinātu likumā prasīto ceturtdaļas deputātu atbalstu prasības iesniegšanai.

Galu galā prasībai pievienojusies arī FDP.

Debates šajā jautājumā Bundestāgā paredzētas ceturtdien no rīta.

AfD, no kuras visas pārējās parlamentā pārstāvētās partijas distancējas, paredzējusi ceturtdien šajā jautājumā rīkot atsevišķu preses konferenci.

Valdošā koalīcija finansējuma palielināšanas nepieciešamību pamato ar pieaugošajām izmaksām, ko izraisa digitalizācija, kas rada īpašas prasības datu aizsardzībā un saziņā ar vēlētājiem.

Vācijas partijas tiek finansētas no biedru naudām, ziedojumiem un valsts subsīdijām.

Valsts subsīdiju lielums ir atkarīgs no attiecīgās partijas panākumiem vēlēšanās nacionālā un federālo zemju līmenī. Vidēji tas sastāda aptuveni trešdaļu no partiju finansējuma kopapjoma.