Kārsavā darbojas mācītājs, kurš «izlīdz» iedzīvotājiem ar iebraukšanas atļaujām Krievijā, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga». Raidījuma skatītāja pastāstījusi, ka šādu atļauju var saņemt ikviens gribētājs. Pareizticīgo mācītājs Aleksejs Vinogradovs vienkārši uzrakstot izziņas, ka šie cilvēki ir ļoti ieinteresēti apmeklēt pierobežas svētvietas un baznīcas.
Lai nokļūtu Krievijā, Latvijas iedzīvotājiem nepieciešama vīza. 2013.gadā stājusies spēkā kārtība, ka Alūksnē, Kārsavā, Ludzā, Viļakā, Zilupē un vēl citos pierobežas pagastos dzīvojošie vīzas vietā var pieteikties īpašai atļaujai, kuru var saņemt persona, kam kaimiņvalsts pierobežā dzīvo radi, ir ģimenes kapi, regulāri jāpiedalās kultūras, izglītības, zinātnes vai sporta pasākumos vai pieder kāds īpašums. Iedzīvotājam jāsaņem dokumentāls apliecinājums, ka viņš kvalificējas vismaz vienai no šīm prasībām.
«Nekā personīga» vēsta, ka
Kārsavas novadā gan radīta sava, inovatīva pieeja.
Ar slēpto kameru nofilmēts, ka vietējie iedzīvotāji zina par iespēju - iebraukšanas atļauju pie pareizticīgo mācītāja Alekseja Vinogradova var saņemt ikviens, dodot nelielu ziedojumu. Vietējie zina stāstīt, ka mācītājs nav īpaši ieinteresēts cilvēku plānos Krievijā un arī atlīdzība, kas viņam jādod nepārsniedz 20 eiro.
Kārsavas novada domē zina, ka mācītājs aktīvi izsniedz apliecinājumus cilvēkiem, bet, kā tas notiek, pašvaldība nepārbauda. Šo cilvēku vārdi tiek iekļauti domes sarakstā, ko vēlāk formāli iesniedz robežsardzei. Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka raidījumam stāsta, ka atļaujas iegūšanai iedzīvotājam trīs gadus ir jābūt deklarētam novadā, kā arī jāsaņem dokuments, kas paredzēts attaisnotai izbraukšanai. Viņa atzīst, ka kārtību ir iespējams izmantot ļaunprātīgi. «Nu nav izslēgts.
Mēs visi esam cilvēki ar saviem plusiem un mīnusiem.
Un dažādi ir starp mums. Tāpēc strikti teikt – jā vai nē. Es to neuzņemos,» uzsver Silicka.
Pašvaldībai nav ziņu, cik no 6065 vietējiem iedzīvotājiem ir saņēmuši atvieglotās iebraukšanas atļaujas. Domē ir tikai saraksts ar kārsaviešiem, kuri iesnieguši pieteikumus, lai sāktu kārtot dokumentus. 2015.gadā tādu bijis 503. Gandrīz puse - 220 kā brauciena mērķi norādījuši reliģiskus pasākumus.
Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars arī norāda, ka robežsardze pārbauda, vai cilvēks nav pārkāpis likumu – nelikumīga robežas šķērsošana, kontrabanda. «Arī mums nav nekāda pamata nevirzīt tālāk šo sarakstu, jo gala rezultātā jau Krievija pieņem lēmumu – dot šim cilvēkam atļauju ieceļot Krievijā vai nedot?» norāda Garbars.
Mācītājs Vinogradovs sevis piekopto praksi skaidro ar cilvēku vēlmi doties uz baznīcu, norādot, ka vienam nav aizliegts arī veikt ziedojumus baznīcai, ja viņš to vēlas.
«Tā viņi saka – gribam aizbraukt uz Pečoriem.
Ja cilvēks griežas un izskaidro – saka – neesam nekad bijuši un ar bērniem brauksim uz baznīcu. Viņi argumentē un saka. Skaidrs, ka nav iespējams pārbaudīt. Ja ir iespēja palīdzēt cilvēkam un ja viņš pat vēršas ar šādu lūgumu, tad, protams. Bet kas attiecas uz maksu – tad baznīcā nekādas samaksas nav. Ja cilvēks vēlas noziedot, tad tās ir viņa tiesības,» stāsta mācītājs.
«Nekā personīga» jau februārī vēstīja, ka pieklibo uzraudzība tam, kā Krievijas pierobežā dzīvojošajiem tiek izsniegtas atļaujas ceļošanai uz kaimiņvalsti. Kopš šāda kārtība ieviesta, atvieglotās ceļošanas dokumentus saņēmuši jau vairāki tūkstoši. Tomēr drošības iestādes iesaka kontroli pār šiem cilvēkiem padarīt stingrāku.
Pēc robežsardzes ziņām laikā no 2013.gada jūlija līdz 2016.gadam Latvijas iedzīvotājiem bija izsniegtas 9420 atļaujas. Krievijas iedzīvotājiem iebraukšanai Latvijā - 864 atļaujas.
Krievijā pierobežā atrodas ne tikai baznīcas, kapi un veikali ar lētākām precēm. 70 kilometrus no Kārsavas ir Ostrova. Vieta, kur Krievija pirms dažiem gadiem izvietojusi bāzi ar moderniem kaujas helikopteriem.
«Jau iepriekš mūsu drošības dienesti ieteica iesaistītās iestādes pastiprināti uzraudzīt pierobežas ceļotājus un atļauju izsniegšanas kārtību. Tā vietā noticis pretējais. Turklāt, ja iebraucējiem no Latvijas ceļošanas atļauju termiņš tuvojas beigām, viņi nepieciešamos dokumentus var saņemt arī Krievijas baznīcās. Tur tos dodot visiem gribētājiem,» izpētījis raidījums.
Tā veidotāji arī atgādina, ka Kārsavai kaimiņos Balvos vēl pirms neilga laika atviegloto ceļošanas vīzu organizēšanā bija iesaistījies vietējais deputāts no «Saskaņas» Ivans Baranovs. Viņš ar domes vadītāja laipnu atļauju izveidoja un vadīja Starptautiskās sadarbības komiteju, kura gan neko nedarīja. Baranovam amats kalpoja kā pamats, lai viņš varētu kļūt par pašvaldības pārstāvi, kurš vietējo iedzīvotāju vārdā dodas kārtot dokumentus uz Krievijas konsulātu.
Drīz pēc tam Starptautiskās sadarbības komiteju dome likvidēja. Savukārt šonedēļ Baranovs zaudēja arī deputāta amatu - viņam nelabvēlīgi beidzās tiesāšanās ar Valsts valodas centru par latviešu valodas slikto pārzināšanu. Savukārt Kārsavā un citviet pierobežas baznīcās vāji uzraudzītā atviegloto vīzu saņemšana turpinās.