KM noraida «Gaismas pils» būvnieku prasību par € 22 miljoniem; būvnieki sola tiesāties

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Kultūras ministrija (KM) pilnībā noraida Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvnieku - Nacionālās būvkompāniju apvienības - prasību par 22,48 miljonu eiro samaksu, savukārt būvnieki norāda, ka vērsīsies tiesā, lai piedzītu šo summu no KM.

KM būvnieku prasību uzskata par papildu finansējuma pieprasījumu 22 478 368 eiro apmērā un to noraida, aģentūrai LETA pavēstīja ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ginta Bormane.

Savukārt Nacionālā būvkompāniju

apvienība uzsver, ka šo summu veido KM nesamaksātais par paveiktajiem darbiem, soda naudas un procentu maksājumi.

Nacionālā būvkompāniju apvienība šī gada augustā informēja KM, ka 22,48 miljonus eiro veido KM parāds par veiktajiem darbiem 9 242 495 eiro apmērā, kas nav samaksāts, jo KM uzskata, ka šādas summas apmērā ir jāsamazina līguma cena, līgumsods 3 966 617 eiro apmērā, kas ir līgumsods par minēto 9,2 miljonu eiro samaksas nokavējumu, līgumsods 7 393 076 eiro apmērā par to, ka būvuzraugs «Hill International» nav rīkojies atbilstoši līgumam un apstiprinājis apmaksai Nacionālajai būvkompāniju apvienībai summas par paveiktajiem darbiem, likumiskie procenti 443 541 eiro apmērā par iepriekš minēto 9,2 miljonu eiro parāda samaksas kavējumu.

«Šis strīds ilgst jau gadiem, un būvnieki neskaitāmas reizes sarunās ir mēģinājuši rast tam risinājumu.

Viss sākās ar 9,2 miljoniem eiro, kas ir KM nesamaksātais parāds par paveiktajiem darbiem, - šī nauda pienākas gan Nacionālajai būvkompāniju apvienībai, gan arī piesaistītajiem apakšuzņēmējiem, kuriem jāsamaksā par paveikto darbu,» aģentūrai LETA sacīja Nacionālās būvkompāniju apvienības pārstāvis un RBSSKALS vadītājs Māris Saukāns.

Viņš piebilda, ka patlaban būvniekiem vairs nav citu iespēju atgūt parādu no KM, kā tikai vēršoties tiesā. «Lai šo strīdu tālāk risina juristi,» sacīja Saukāns.

Strīda būtība ir saistīta ar to, ka LNB ēkas būvdarbu līgumā teikts, ka LNB būvdarbu līguma summu veidojošās būvdarbu izmaksu pozīcijas - darbaspēks, materiāli un mehānismi - ir jākoriģē atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) oficiāliem būvniecības izmaksu indeksiem resursu pamatgrupām pret bāzes periodu attiecīgi darbaspēkam, materiāliem, mehānismiem koriģēšanas periodā. Līgums nenosaka, kas ir jāsaprot ar CSP «oficiāliem būvniecības izmaksu indeksiem», taču nosaka, ka ar šiem indeksiem ir jāindeksē darbaspēks, materiāli un mehānismi.

Līguma cena tiek palielināta vai samazināta tāpēc, ka ir sadārdzinājies vai palētinājies darbaspēks, materiāli un mehānismi, līguma cenā ietvertā peļņa netiek koriģēta.

Bormane savukārt norādīja, ka, pēc LNB būvuzrauga atzinuma, par būvniecību ir atlicis pēdējais maksājums - 81 543 eiro, kas jāveic līdz 31.decembrim. Pēc KM paustā, tas tiks veikts likumā paredzētajā kārtībā.

Vienlaikus KM pauž sašutumu, ka projekta noslēgumā iesaistītie būvnieki - RBSSKALS, SIA «Skonto būve» un SIA «Re&Re» - pirms pēdējā aprēķina vērsās pie «Hill International» un KM ar prasību par papildu finansējumu 22 478 368 eiro apmērā, turklāt par summu pēc būvuzrauga pieprasījuma nav iesnieguši apliecinājuma dokumentus.

«Būvnieku prasība ir absurda un nepamatota. Turklāt viņu apetīte ir milzīga - par 22 miljoniem mēs spējām Rēzeknē uzbūvēt koncertzāli «Gors«.

Tāpat šāda summa ļauj nodrošināt visu teātru un koncertorganizāciju darbību gada garumā. Valsts pozīcija nav mainījusies un nemainīsies - mēs nepalielināsim līguma summu un nemaksāsim vairāk par sākotnēji līgumā paredzēto. Uzskatām, ka būvnieki izvirza valstij juridiski un finansiāli neizpildāmas prasības, rosinot pārskatīt līguma nosacījumus ar atpakaļejošu spēku. Maksimālā projekta summa bija būvnieku piedāvājums iepirkumu procesā, turklāt tā tika piedāvāta 2008.gadā, kad cenas būvniecībā vispār bija augstākās vēsturē,» skaidroja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Bormane informēja, ka KM astoņu gadu laikā veikusi maksājumus 195,4 miljonu apmērā, kas saskaņā ar līgumu pienākas būvniekiem. Iepazīstoties ar būvnieku nepamatoto prasību, arī finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) vadītā LNB Uzraudzības padome atbalsta KM pozīciju.

Likumā noteikts, ka visi ar LNB projekta īstenošanu saistītie norēķini veicami ne vēlāk kā līdz 2016.gada 31.decembrim, kad tiks slēgts Valsts kasē atvērtais KM konts, kurā uzkrāja projekta īstenošanai paredzētos valsts budžeta līdzekļus. KM apliecina, ka turēsies pie likumā un līgumā noteiktā un vajadzības gadījumā ir gatava aizstāvēt savu pozīciju tiesā.

Jau ziņots, ka Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) vēl janvārī aicināja Ministru kabinetu uzdot KM izpildīt 2015.gada 23.septembra LNB projekta Uzraudzības padomes lēmumu par finansējuma plāna izmaiņām un ieturējuma naudas izmaksu. Savukārt indeksācijas strīda jautājumā NBA aicināja valdību uzdot KM un Finanšu ministrijai pārrunās ar NBA rast ārpustiesas risinājumu.

NBA šī gada janvārī prognozēja, ka kopā ar šo summu kopējie valsts izdevumi varētu pārsniegt 18 miljonus eiro, taču NBA atkārtoti uzsvēra, ka NBA prasības nepārsniedz LNB projektā paredzētās summas un NBA mērķis nav saņemt papildu naudu, bet tikai līgumā noteikto samaksu par paveikto darbu un attiecīgi beidzot norēķināties ar visiem LNB būvniecībā iesaistītajiem būvuzņēmējiem.

    Uz augšu