Ar atjaunojamajiem energoresursiem pret klimata pārmaiņām: par šīs jomas lielvalsti pēdējo gadu laikā kļuvusi Āfrikas valsts Maroka. 2014. gadā valstī tika atvērts lielākais vēja parks Āfrikā, bet šogad Sahāras tuksnesī tika iedarbināta pasaulē lielākā saules paneļu sistēma «Noor-1». Kad «Noor-1» tiks pabeigta un iedarbināta ar pilnu jaudu, tā ar elektrību spēs apgādāt miljonu mājsaimniecību, padarot Maroku par saules enerģijas superlielvalsti, vēsta CNN.
Maroka ilgstoši bijusi atkarīga no enerģijas importa. Saskaņā ar Pasaules bankas aplēsēm, 2013. gadā no Marokā izlietotās enerģijas 90% bija importēti. Tagad, pateicoties investīcijām atjaunojamajos energoresursos, tas strauji mainās. Marokas valdība nospraudusi mērķi, ka līdz 2020. gadam 40% valstī patērētā būs iegūti no atjaunojamajiem energoresursiem.
Marokas energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas attīstības jomas atbildīgās amatpersonas norāda, ka valsts dzinulis, veicot šīs pārmaiņas, bijusi vēlme ilgtermiņā mazināt izdevumus par enerģiju. 2011. gadā Maroka mainīja konstitūciju, iekļaujot tajā punktu par ilgtspējīgu attīstību, beidza subsidēt fosilos energoresursus un veica pārmaiņas likumos, kas veicināja «tīrās» enerģijas sektora investīcijas. «Šai pārejai ir divas šķautnes, un atjaunojamie enerģijas resursi ir tikai viena no tām. Otra ir energoefektivitātes veicināšana. Abas jomas ir jāattīsta vienlaicīgi,» saka Marokas Valsts aģentūras atjaunojamās enerģijas attīstībai un energoefektivitātei direktors Saids Moulins.
Maroka mērķtiecīgi strādā pie tā, lai par energoefektivitāti domātu arī iedzīvotāji. Piemēram, aizsākta programma, kas paredz kvēlspuldžu aizstāšanu ar kompaktajām dienasgaismas spuldzēm mājsaimniecībās. Projektā atvēlēti līdzekļi 10 miljonu dienasgaismas spuldžu uzstādīšanai. Lai gan šo spuldžu iegādei sākotnēji jāpatērē sešas reizes lielāka summa nekā kvēlspuldzēm, ilgtermiņā tas atmaksājas. Elektrības patērētāji par dienasgaismas spuldzēm pamazām norēķinās savos elektrības rēķinos, taču šo maksu rēķinos kompensē mazāks elektrības patēriņš.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas speciālisti aplēsuši, ka, veicot šādu pāreju 40% mājsaimniecību enerģijas patēriņš kristos par 20%, un tādējādi līdz 2021. gada beigām samazinātu CO2 emisijas par 2,74 miljoniem tonnu, tas savukārt ir apmēram tikpat, cik rodas, patērējot 308 miljonus galonu degvielas.
Interesanti, ka uz atjaunojamajiem energoresursiem pārgājuši arī 15 000 Marokas mošeju. Tāpat valstī jūlijā stājās spēkā likums, kas aizliedz plastmasas maisiņu ražošanu, pārdošanu un lietošanu. Iepriekš Marokā tika patērēti trīs miljardi šādu maisiņu gadā.
Saids Moulins uzskata, ka tieši energoefektivitāte ir veids, kādā pasaules valstis varētu realizēt Parīzes klimata konferences laikā panākto vienošanos iespējami lētākajā veidā. «Marokas valdība ir uzstādījusi ambiciozus mērķus. 52% no tērētās enerģijas līdz 2030. gadam jābūt no atjaunojamajiem energoresursiem. Līdz tam laikam par 20% jāceļ energoefektivitāte visās jomās: transportā, mājsaimniecībās, lauksaimniecībā,» par ambiciozajiem mērķiem stāsta Moulins.
Amatpersonas uzskata, ka pāreja uz tīru enerģiju ir neizbēgama visā pasaulē, pie tam tas esot arī ekonomiski izdevīgs solis. «Šī pāreja notiks visā pasaulē. Pagājušajā gadā pirmo reizi tīrajā enerģijā tika ieguldīts vairāk naudas nekā fosilajā enerģijā. Un cik daudz jaunu darba vietu radījusi atjaunojamā enerģija, enerģijas uzglabāšana un elektriskā mobilitāte!» saka Moulins. Marokas vēja enerģijas ražotājs «Tarfaya» lepojas ar to, ka 70% vēja turbīnām nepieciešamo sastāvdaļu tiek ražotas turpat Marokā.
Šā gada Klimata pārmaiņu snieguma indeksā Maroka ieņem augsto septīto vietu, lai gan 20 indeksa pirmās vietas ieņem Eiropas valstis.
