Digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētais advokāts Loze apgalvo, ka darbojies Šķēles uzdevumā

Ekspolitiķis Andris Šķēle

FOTO: Ieva Lūka / LETA

Digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētais zvērinātais advokāts Jānis Loze apgalvo, ka skandalozo slavu guvušajā projektā esot darbojies ekspolitiķa Andra Šķēles uzdevumā, vēsta laikraksta «Latvijas Avīze» portāls «la.lv».

«Digitālās televīzijas projektā es iesaistījos kā Andra Šķēles advokāts viņa uzdevumā un vadījos pēc viņa norādījumiem, jo, kā es sapratu, Šķēle bija saistīts ar kompāniju, kurai bija interese piedalīties projekta ieviešanas Latvijā procesā,» tiesā iesniegtā dokumentā esot paudis digitālās televīzijas lietā apsūdzētais un pirmās instances tiesā notiesājošu spriedumu saņēmušais Loze.

Tiesai iesniegtajā dokumentā esot uzskaitīti fakti, par ko «Loze līdz šim kā advokāts bijis spiests klusēt».

Loze klāstot, ka šajā lietā viņa birojs pārstāvējis tieši Šķēles kā uzņēmēja intereses. «Juridiskais pamatojums manai darbībai bija tāds pats kā citos gadījumos, kad mans zvērinātu advokātu birojs pārstāvēja viņa kā uzņēmēja intereses, gan viņa uzņēmuma intereses, un ik mēnesi tika attiecīgi piestādīti rēķini gan Šķēlem, gan viņa uzņēmumam par padarīto darbu, kas tika attiecīgi apmaksāti,» pausts tiesai iesniegtajos dokumentos.

Kā vēsta portāls, no Lozes tiesai nosūtītā dokumenta faktiski izriet, ka tieši Šķēle devis norādījumus - kādam tieši jābūt saturam līgumu projektos, ko apsūdzība atzinusi par fiktīviem, gan iekārtu piegāžu līgumos. Arī dokumentos iekļautās iespaidīgās summas esot noteicis tieši klients, nevis advokāts. «Es apgalvoju, ka rīkojos saskaņā ar klienta norādījumiem un no viņa saņemtās informācijas, ko pēc tam ietvēru līguma un iekārtu piegāžu līgumu projektos,» dokumentā norādījis Loze.

Pagaidām neesot zināms, vai uz šiem Lozes paziņojumiem gatavojas reaģēt Ģenerālprokuratūra, kura iepriekš neizvirzīja Šķēlem apsūdzību šajā lietā, nesaskatot tam pietiekamus pierādījumus.

Jau ziņots, ka šobrīd Rīgas apgabaltiesa turpina skatīt apjomīgo digitālās televīzijas krimināllietu apelācijas kārtībā. Nākamā sēde paredzēta 30.novembrī, kad jālemj par aizstāvības lūgumiem par liecinieku aicināšanu.

Pērn 15.maijā tiesa nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodu. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības. Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā.

Advokātam Lozem tiesa piesprieda divu gadu brīvības atņemšana un naudas sodu 36 000 eiro apmērā. Lozes advokāts Māris Mezītis pērn pēc sprieduma pasludināšanas krimināllietā norādīja, ka, viņaprāt, Loze ir notiesāts par savu profesionālo darbību. «No klienta viedokļa šāds tiesas noteiktais sods ir vērtējams slikti, jo mans klients būtībā tika notiesāts par savu profesionālās darbības veikšanu,» teica Mezītis.

Šķēles ģimenes firmas SIA «Uzņēmumu vadība un konsultācijas» finanšu konsultantam Harijam Krongornam tiesa piesprieda trīs gadu cietumsodu. Savukārt Šķēles kādreizējam biroja vadītājam, polittehnologam Jurģim Liepniekam tiesa kā galīgo sodu noteica naudas sodu 200 minimālo mēnešalgu jeb 72 000 eiro apmērā. Tāpat no Liepnieka valsts labā piedzīti 16 470 eiro.

Pašam Šķēlem digitālās televīzijas krimināllietā ir liecinieka statuss.

Pērn pēc sprieduma pasludināšanas lietā pensionētais prokurors Edvīns Piliksers, kurš šajā lietā ilgus gadus uzturēja valsts apsūdzību, TV3 ziņām pauda, ka Šķēlem šajā krimināllietā nebija jāsēž uz apsūdzēto sola. Atbildot uz jautājumu, cik tuvu Šķēle bija apsūdzēto solam, viņš norādīja, ka «caur [Hariju] Krongornu - pavisam tuvu».

«Ja ņem vērā saistību ar Krongornu, Šķēle bija pavisam tuvu, cieši klāt. Turklāt viņš nenoliedza savu interesi par «Kempmayer» daļām. Tomēr Šķēlem nevajadzēja būt uz apsūdzēto sola, jo par «stāvēšanu klāt» apsūdzēt nevar, jābūt noziedzīgām darbībām,» atzina Piliksers.

Arī lietas tiesnesis Juris Stukāns vēlāk intervijā TV3 ziņām atzina, ka Šķēlem bijusi loma procesā, tomēr, pateicoties tam, ka ekspolitiķis sadarbojās ar izmeklētājiem un «atklāti stāstīja par lietas detaļām», viņam uz apsūdzēto sola nebija jānonāk.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un «Kempmayer Media Limited» meitasfirmas «Kempmayer Media Latvia» vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

Uz augšu