Līdz gada beigām tiks atlasītas 80 skolas, kurās sāks izmēģināt kompetenču pieejā balstītu mācību saturu. Tā ir viena no vērienīgākajām reformām, kas gaidāma Latvijas pirmsskolas un vispārējā izglītībā, kas paredz pilnīgi citu pieeju mācīšanās procesam un formām, ceturtdien vēstīja LTV «Panorāma».
Pašreiz izglītības sistēma galvenokārt balstās uz diviem vaļiem: zināšanām jeb faktu un informācijas atcerēšanos un prasmēm – spēju pildīt konkrētu uzdevumu vai veikt darbību.
Jaunajā izglītības satura modelī skološanos iecerēts koncentrēt uz kompetenci jeb spēju apgūtās zināšanas un prasmes lietot plašākā kontekstā - reālajā dzīvē, nevis tikai standartizētu uzdevumu risināšanā. Turklāt
daļa no kompetences ir arī attieksme pret konkrēto informāciju vai darbu, tātad bērniem mācīs pašiem vērtēt, analizēt un meklēt risinājumus.
«Tas otrādi sanāk – nevis ka mēs vispirms iemācām zināšanas un tad gudrosim, kur mēs viņas liksim, bet
lai mēs iegūtu zināšanas un prasmes, ko mēs spējam lietot, mums vispirms ir jārokas, jāiedziļinās, jāmēģina pašiem būvēt, ko tas nozīmē.
Tad ir daudz lielāka iespējamība, ka tas paliks atmiņā,» atšķirības mācību metodēs iezīmē kompetenču pieejā balstīta mācību satura projekta pārstāve Zane Oliņa.
Piemēram, nevis likt pierakstīt bērnam kladē, ka, lūk, šādi ir neveselīgi ēšanas paradumi un tie jūs ietekmēs šādi un šādi, bet gan likt bērniem pašiem meklēt un skaidrot – kādas būs šīs sliktās sekas un sagatavot par to prezentāciju mazākas klases bērniem.
No «otra gala» par darbu stundās būs jāmācās domāt arī skolotājiem.
«Pirmais jautājums, kas man jāuzdod, ir - ko skolēns rezultātā spēs paveikt? Ko viņš pratīs izdarīt? Un tad nākošais jautājums – kā es zināšu, ka viņš to prot? Un tikai tad – kam tāpēc jānotiek stundā? Un tā ir pilnīgi pretēja darbību secība, nekā tas bieži notiek šodien, kur es sāku ar to, ko es šodien darīšu stundā,» norāda Oliņa.
Jau novembrī no katras pašvaldības aicinās deleģēt trīs skolas, bet no Rīgas – 15 mācību iestādes jaunā modeļa izmēģināšanai
jeb aprobācijai. Tāpat sāksies ekspertu pieteikšanās un atlase, jo, lai arī reformas ideja ir formulēta, pats jaunais mācību saturs vēl jārada.
«Reālā ieviešana tiks uzsākta pakāpeniski ar 2018.gada 1.septembri,
kad mēs sāksim ieviest visās Latvijas skolās jauno saturu pirmsskolas līmenī 1. un 4. klasēs. Tās būs pirmās klašu grupas, kurās mēs sāksim ieviest jauno saturu,» norāda Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.
Pārējās klašu grupas pievienosies četru nākamo gadu laikā. Skolotājiem gan pagaidām par jauno saturu un mācīšanas principiem informācijas ir maz. Projekta virzītāji mierina – jau šogad notiks vairāki informatīvi semināri vairākās vietās Latvijā. Tāpat projekta ieviešanas gaitā paredzētas nopietnas apmācības visiem skolotājiem.
Uz kompetencēm balstīts mācību saturs ir viena no reformām izglītības sistēmā, kas patlaban līdztekus skolotāju algu reformai un skolu tīkla reformai šobrīd norit valstī.