NATO dalībvalstis, kas nākamgad plāno deleģēt savus karavīrus Latvijas drošības stiprināšanai, ir satrauktas par sportošanas iespēju trūkumu Latvijas bruņoto spēku bāzēs, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē informēja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS). Ministrs sporta infrastruktūras trūkumu sauca par katastrofālu, taču pauda cerību, ka nākamgad situācija varētu mainīties.
Bergmanis šodien deputātus iepazīstināja ar aizsardzības nozares nākamā gada budžeta projektu. Ministrs skaidroja, ka Aizsardzības ministrija pirms vairākiem gadiem budžeta līdzekļus bija tērējusi ārpus savām tiešajām funkcijām un tā rezultātā ieguldīti līdzekļi civilās sabiedrības labklājībā.
«Tā rezultātā šobrīd ir situācija, ka nevienā no militārajām bāzēm nav sporta bāzes. Tas ir ļoti katastrofāli. To uzsvēruši arī mūsu sabiedrotie, kas nesen kuplā skaitā ieradās Latvijā iepazīšanās vizītē. Viņiem tas bija viens no vairāk minētajiem jautājumiem,» uzsvēra ministrs.
Ministrs gan skaidroja, ka šobrīd līdzekļi ir pārplānoti, un viņš cer, ka izdosies nākamgad sākt sporta infrastruktūras būvniecību Ādažos, kur būvinspektori ir aizlieguši turpmāk izmantot šobrīd esošo sporta infrastruktūru.
Līdz atbilstošas sporta zāles būvniecībai ministrija meklēšot pagaidu variantus, lai nodrošinātu karavīriem iespējas nodarboties ar sportu.
Ministrs gan akcentēja, ka, neskatoties uz sporta infrastruktūras problēmām, šobrīd, gaidot sabiedroto spēkus, aktīvi notiek jaunu kazarmu būvniecība dažādās bruņoto spēku bāzēs. Viena no kazarmām Ādažos atklāta šonedēļ.
Jau ziņots, ka 8.jūlijā NATO samitā Varšavā tika apstiprināta vienošanās par NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā. Tika pieņemts lēmums, ka 2017.gadā Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā izvietos daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas. Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts būs Kanāda. Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.
Septembra sākumā Latvijā gan notika darba vizīte, kuras laikā vairāk nekā 150 eksperti no Kanādas, Spānijas, Slovēnijas, Itālijas un Polijas bruņotajiem spēkiem ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem pārrunāja Kanādas vadītās daudznacionālā bataljona kaujas grupas izvietošanu Latvijā. Informācija par to, kuras dalībvalstis līdz ar Kanādu veidos kaujas grupu Latvijā, būs zināma pēc aizsardzības ministru sanāksmes oktobra beigās. Plānots, ka bataljona lieluma kaujas grupu veidos aptuveni 1000 karavīri.
Aizsardzības nozares nākamā gada budžets ieplānots 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 449 miljonu eiro apmērā. Šā gada aizsardzības budžets ir 367,86 miljoni eiro, kas ir 1,41% no IKP.
