UR atsaka reģistrāciju «Lidojošā makaronu monstra» pielūdzējiem

Kā vēsta «Latvijas Avīze», TM atzinumu valsts notāre Aija Zundure ir izmantojusi par pamatu atteikuma lēmumam. Iepazīstoties ar pieminētās draudzes statūtiem, TM norāda, ka «pastafariānisma augstākā dievība ir Lidojošais makaronu monstrs» un draudzes darbības mērķis ir «pasludināt Lidojošā makaronu monstra evaņģēliju un darīt par mācekļiem tos, kas tic».

Statūtos ir norādīts, ka draudzes darbības uzdevums ir «pasludināt tefteļu un makaronu gaismu». Tālāk ministrija skaidro, ka «makaroni» ir «pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu mīklas, izveidojot to stieples, caurules formā un izkaltējot. Savukārt «teftelis» ir «neliels apaļš vai iegarens vārītas, apceptas maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci». Līdz ar to draudzes statūtos norādītā pamatmācība un darbības mērķi un uzdevumi piešķir pārtikas produktiem dievišķo nozīmi un pasludina, ka tieši minētie pārtikas izstrādājumi ir par pamatu visas pasaules eksistencei, secina TM.

Ministrija piebilst, ka neesot saprotams draudzes statūtos norādītā darbības uzdevuma - «pasludināt tefteļu un makaronu gaismu» - loģiskais tvērums un saturiskā būtība. Ministrija ir konstatējusi, ka draudzes mērķis neesot nodoties konkrētas reliģijas piekopšanai, kādas mācības attīstībai vai dievišķas būtības slavēšanai, bet tā veicina «kritisko domāšanu», apšaubot noteiktas vērtības un pieņēmumus.

Atzinumā arī ir atgādināts, ka Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Savukārt pastafariānisma mācība un idejas tendētas uz kristīgās mācības un vērtību noniecināšanu, parodēšanu un nozākāšanu. Draudzes reģistrācija varētu radīt naida celšanu noniecinošās attieksmes dēļ pret Latvijā jau reģistrētajām dominējošām reliģijām, secinājusi TM.

Arī DP ir izvērtējusi saņemtos dokumentus par minēto organizāciju. Kā skaidro DP preses sekretāre Līga Pētersone, pārbaudes rezultātā dienestam radās pamatotas šaubas, vai minētā organizācija definējama kā reliģiska organizācijā un tās norādītā ticība kā reliģija. «Minētās draudzes mācība un idejas tendētas uz citu mācību un vērtību nonicināšanu un parodēšanu. Ņemot to vērā, «Rīgas Pastafariānisma draudzes» reģistrācija varētu radīt Latvijas sabiedrības reliģisko jūtu aizskaršanu un naida celšanu saistībā ar šo personu attieksmi pret reliģiju,» secinājusi DP.

Savukārt tiesībsargs Juris Jansons nav pārliecināts, vai atteikums reģistrēt «Rīgas Pastafariānisma draudzi» atbilst Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, kur noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību. Tiesībsargs, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumus, skaidro, ka valstij ir pienākums ievērot neitralitāti un veicināt reliģisko toleranci starp dažādām reliģiskajām grupām, un problēmas primāri nebūtu risināmas, ierobežojot plurālismu.

Jansons brīdina, ka ECT vairākkārt ir konstatējusi reliģisko organizāciju tiesību pārkāpumus. Piemēram, ECT ir atzinusi par Konvencijai neatbilstošu Krievijas Federācijas atteikumu reģistrēt Jehovas liecinieku organizāciju, kas bijis pamatots ar vispārīgiem aizliegumiem, ka minētā reliģija izjaucot ģimenes, veicinot pašnāvības un aizskarot citu personu tiesības. Taču šie apgalvojumi neesot pamatoti ar reāliem faktiem. Tiesībsarga ieskatā pierādīšanas standartam no valsts puses ir jābūt ļoti augstam, tāpēc, viņaprāt, būtu nepieciešams plašāk izvērtēt reliģiskās draudzes darbības sabiedrisko bīstamību.

Tikmēr Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors Valdis Tēraudkains skaidro, ka «pastafariānisms» ir kustība, kas veidojusies ASV kā protests pret kreacionisma jeb uzskata, ka pasaule, dzīvība un cilvēks ir dievišķas radīšanas rezultāts, mācīšanu skolās. Vairākumā valstu, izņemot Nīderlandi un Jaunzēlandi, tā nav atzīta kā reliģija. «Bobija Hendersona 2005.gadā izveidotā «Lidojošā makaronu monstra baznīca» ir populāra jauniešu vidū. Droši vien pateicoties satīrai un dogmu noliegumam,» skaidro profesors.

Viņaprāt, ir dīvaini, ka tā vietā, lai UR atsauktos uz starptautiskās prakses juridiskiem argumentiem un precedentiem, atteikumā lielākoties ir uzskaitīta ekspertu sniegta emocionāla retorika par ietekmi uz tikumību un iespējamo spriedzi sabiedrībā. «Šādus argumentus es raksturotu kā piemēru hroniskai lielas mūsu sabiedrības daļas nespējai veselīgi uztvert ironiju par nāciju, reliģiju un citiem fenomeniem. Varbūt nemitīgās apdraudējumu meklēšanas vietā pasmiesimies kopā?» saka Tēraudkalns.

Kā uzsver bijušais galvenais valsts notārs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, lektors baznīcas tiesībās Ringolds Balodis (NSL), nevar izslēgt, ka UR pieteikumus dod arī asprāši. «Kā lai uzraksta tādu likumu, kur šādiem asprāšiem nebūtu iespēju reģistrēt savas organizācijas? Likumā taču nav iespējams nospraust robežu, kas ir vai nav joks. Nodarbināta tiek Tieslietu ministrija, Uzņēmumu reģistrs, tiesa, bet no tā demokrātiskā valsts pārvaldē nav iespējams pilnībā izvairīties,» viņš norāda.

Balodis min piemēru, ka Skandināvijā kāds kazino nav varējis dabūt nodokļu atlaides, tāpēc centies sevi reģistrēt kā reliģisku organizāciju, jo tad tam pienāktos nodokļu atvieglojumi. Sākusies diskusija, vai kazino ir vai nav reliģiska organizācija. «Atceros, ka bija kāda organizācija, kas saņēma no augstākām radībām sapņus un no rīta tos analizēja. Šādu dīvainu organizāciju netrūkst,» viņš skaidro.

Ar «Rīgas Pastafariānisma draudzi» «Latvijas Avīzei» neizdevās sazināties. Zināms vien tas, ka tā dibināta 2014.gada 4.jūlijā un tās dibinātājs ir P.Vereteņņikovs. Sociālajā tīklā «Facebook» norādīts, ka draudzes preces ir makaroni, tefteļi, alus un konfektes.

Tiesa «Rīgas Pastafariānisma draudzes» prasību skatīs 1.decembrī, tad arī būšot zināms spriedums vai cits nolēmums.