KNAB darbinieki otrdien veica kratīšanu Jūrmalas mēra Gata Trukšņa (ZZS) birojā. Tā nav pirmā reize, kad KNAB redzeslokā nonāk Jūrmala, tostarp tās vadība, kā arī ZZS partijas biedri, piemēram, Guntis Belēvičs. TVNET apkopoja dažādas versijas, kāpēc tieši šīs kūrortpilsētas vārds tik bieži tiek saistīts ar kukuļošanu un dažādiem pārkāpumiem.
Nav pirmā reize
Sabiedrības par atklātību «Delna» direktora vietniece Liene Gātere TVNET norādīja, ka Jūrmala jau iepriekš vairākkārt un dažādās jomās piesaistījusi korupcijas apkarotāju uzmanību - bijuši gan kukuļošanas gadījumi, gan nepatīkamas lietas saistībā ar būvniecības atļaujām un pašvaldības uzņēmumiem.
Tās liek uzdot jautājumus, kā labā strādā un pieņem lēmumus Jūrmalas pilsētas dome, ko patlaban vada Zaļo un zemnieku savienība.
Vēlēšanas un nākamais KNAB vadītājs
Lai vairāk runātu par konkrēto Trukšņa gadījumu, vajadzīga plašāka informācija, taču jau patlaban var teikt, ka tas varētu būt saistīts ar tuvajām vēlēšanām, kā arī jauna Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja meklēšanu.
Tā kā esošais KNAB vadītājs izteicies, ka kandidēs uz biroja vadītāja vietu, viņš var censties izrādīt, ka korupcijas uzraugi nodarbojas ne tikai ar mazām, bet arī lielākām lietām.
Jaroslavs Streļčenoks ar šo lietu var mēģināt uzaudzēt savus muskuļus cīņā par turpmāko KNAB vadīšanu.
Taču otrdien veiktā kratīšana nenozīmē, ka nākotnē gaidāms notiesājošs tiesas spriedums, jo iepriekšējie gadījumi pierādījuši, ka skaļam sākumam neseko tikpat iespaidīgs turpinājums jo aizturētie tiek atbrīvoti pierādījumu trūkuma dēļ.
Pašvaldību darbam jābūt caurspīdīgākam
«Delna» uzskata, ka šis gadījums mudina runāt arī par citu pašvaldību darbu - vietējām varām būtu jādarbojas pēc iespējas caurspīdīgāk, ņemot vērā iedzīvotāju un uzņēmēju intereses.
Pašvaldībām, tostarp Jūrmalai, vajadzētu domāt par darbības uzlabošanu.
Gātere minēja, ka atsevišķas labas lietas īstenotas Cēsu, Valmieras un Tukuma pašvaldībā.
Partiju finansēšana
Tāpat notikušais liek aizdomāties par partiju finansēšanas atklātību un uzraudzību. Tieši Zaļo un zemnieku partija šogad saņēmusi vislielākos ziedojumus - gandrīz 200 tūkstošus eiro. Turklāt tā ir varas partija, tāpēc ir labi, ka KNAB izmeklē tās finanses.
Jāaktualizē jautājums par naudas varu politikā.
Lai to samazinātu, jāpalielina valsts finansējums partijām.
Lai gan Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji patlaban tā kā sadarbojas ar KNAB, tomēr Gātere norādīja, ka tieši šai partijai pieder iniciatīva, kas samazina atklātību šajā jomā, proti, tā rosinājusi, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļiem nebūtu jāpublisko savi ienākumi, aizbildinoties ar pārāk lielu administratīvo slogu.
Taču jāņem vērā, ka informācijas pieejamība un caurspīdība ir ļoti svarīga. Tā vajadzīga, lai samazinātu korupcijas riskus un naudas varu politikā.
Nevēlas pieņemt pārsteidzīgus lēmumus
Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks sarunā ar TVNET norādīja, ka patlaban vēl ir ļoti maz informācijas par KNAB šonedēļ veikto kratīšanu Jūrmalas domē. Viņš nav mēģinājis sazināties ar Truksni, jo neuzskata, ka vajadzētu «traucēt un traumēt slimnīcā ievietotu cilvēku».
KNAB veiktā kratīšana uzskatāma par normālu procesu, kā iespaidā nevajag celt paniku un pieņemt neizsvērtus lēmumus. Silenieks notikušo uztver ar vēsu prātu un gaida turpmākus oficiālus paziņojumus.
Protams, notikušais atstāj iespaidu uz partiju, taču nevar apgalvot, ka ietekme ir tikai negatīva, jo «dzirdēts, ka daļa cilvēku arī aizstāv Truksni».
Turpmākos lēmumus partija pieņems tikai pēc tiesas lēmuma, ja tāds būs.
Latvijas Zaļās partijas pārstāvji nevēloties rīkoties uz baumu, viedokļu un pat uz apsūdzību (ja tādas būs) pamata.
Bijuši gadījumi, kad cilvēkam uzrāda apsūdzības, bet beigās viņš izrādās nevainīgs.
Kāpēc Jūrmala tik bieži nonāk KNAB redzeslokā?
Savukārt runājot par Jūrmalas pilsētas domi, kas KNAB redzeslokā nonākusi jau vairākkārt, no vienas puses, Silenieks pauda viedokli, ka partijai vispār nevajadzēja kandidēt Jūrmalā, jo jau iepriekš bija skaidrs, ka tur būs problēmas. Savukārt, no otras puses, Jūrmala ir pašvaldība, kurā dzīvo un darbojas ļoti daudz maksātspējīgu cilvēku no dažādām valstīm. Šie ļaudis izdara dažāda veida spiedienu uz pašvaldību. Piemēram, viņi vēlas būvēt mājas kāpās, pret ko iebilst vides draugi.
Daļa ārzemnieku izdara spiedienu uz pašvaldību, mēģinot atspert durvis ar kāju vai runājot par mīļu nošaušanu.
Tāpēc Jūrmalas pilsētas domes darbiniekiem jābūt ļoti uzmanīgiem un prātīgiem.
No dažādām valstīm sabraukušie ļaudis ir pārliecināti - ja viņiem ir daudz naudas, liela mašīna un viņi ir lieli nodokļu maksātāji, viņi drīkst pārkāpt noteikumus. Tas attiecas ne tikai uz ceļu satiksmi, bet arī citām jomām, piemēram, būvniecību. Viņi ir pieraduši, ka ietekmīgās amatpersonas viņu valstī ir pērkamas, tāpēc līdzīgi mēģina rīkoties arī Latvijā. Gan daļai ārvalstnieku, gan vietējo darboņu ir pārliecība, ka pie pašvaldības pārstāvjiem var iet ciemos ar naudu, jo tā vairākās postpadomju valstīs ir pieņemts. Daļa nesaprot, ka Latvijā šāds veids nedarbojas, Silenieks skaidroja savu viedokli.
Tāpat Latvijas Zaļās partijas pārstāvis pauda viedokli, ka KNAB vairāk nodarbojas ar korupcijas apkarošanu, bet ne novēršanu. Dažkārt tiek pieņemtas tādas normās, kas šajā ziņā vēl vairāk pasliktina situāciju.
Vai kratīšana ir saistīta ar vēlēšanu tuvošanos?
Arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis TVNET sacīja, ka patlaban gaida kādu jaunu un oficiālu informāciju saistībā ar KNAB kratīšanu, jo tā varētu parādīt, ar ko kratīšana saistīta. Viņa iepriekšējā pieredze liecina, ka situācijas var būt dažādas.
Lūgts komentēt to, ka tieši Jūrmalas pašvaldība vairākkārt nonākusi KNAB redzeslokā, Jaunsleinis izteica prieku, ka citas pašvaldības nav tik bieži un skaļi kratītas.
Protams, tas atstāj negatīvu iespaidu uz Jūrmalu un valsti, kā arī uz pašu Truksni un viņa pārstāvēto partiju.
Taču, lai runātu konkrētāk, jāsagaida vairāk informācijas.
Pašvaldību savienības vadītājs neesot sazinājies ar Truksni, jo «nevēlas traucēt slimnīcā esošu cilvēku».
Jaunsleinis arī pauda cerību, ka kratīšana nav saistīta ar drīzumā gaidāmajām vēlēšanām, lai gan šādu iespēju nevar izslēgt. Agrāk šādas metodes izmantotas, lai atstātu iespaidu uz vēlēšanu rezultātiem.
Trukšņa un Krūmiņa kriminālprocesā aizturētas vēl divas personas
TVNET jau ziņoja, ka KNAB sācis kriminālprocesu par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, un šajā kriminālprocesā kopumā aizturētas četras personas. KNAB 4.oktobrī aizturēja uzņēmēju Jūliju Krūmiņu un Jūrmalas mēru Gati Truksni (ZZS). Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, aizturēšanas saistītas ar iespējamiem partiju finansēšanas pārkāpumiem.
Pirms vairākiem gadiem tā dēvētajā Jūrmalgeitā cietumsodu par kukuļošanu saņēma bijušais Jūrmalas mērs Juris Hlevickis, kurš sodu jau izcietis. Savukārt apelācijas instances tiesā šobrīd atrodas krimināllieta, kurā bijušais kūrortpilsētas mērs Raimonds Munkevics apsūdzēts par kukuļdošanu. Pirmās instances tiesa Munkevicam piesprieda 49 950 eiro naudas sodu.
