Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/10/8553624t1h56c1.jpg)
Šodien saskaņā ar senām latviešu tradīcijām tiek svinēta Miķeļdiena jeb Apjumības, kas ir rudens saulgrieži.
Miķeļi tiek atzīmēti ar svinībām, kurās ir divas dažāda rakstura izdarības – saulgriežu svinības (kurās galvenā loma ir Dievadēla Miķeļa klātbūtnei) un ražas novākšanas rituāli ar Jumja godināšanu, jo pirms Miķeļiem parasti beidzas visi ražas novākšanas darbi.
Šajās svinībās daudzināja ne tikai Miķeli un Jumi, bet arī tika daudzināts Dievs, Māra, Miķelis, Jumis, saimnieki un darbinieki. Šīs svinības sauktas par Apjumībām, un tās notikušas Miķeļos.
Senajā laika skaitīšanas sistēmā Miķeļi iezīmē rudens saulgriežus, kad diena un nakts ir vienādā garumā. Pēc Miķeļiem dienas kļūst īsākas, un naktis garākas.
Miķeļdienai jeb Apjumībām seko Dievaines jeb veļu laiks, tas iestājas pēc Apjumībā, rudens gadatirgiem un līgavu derībām.. Jau no 17.gadsimta tiek pieminēti īpaši Miķeļdienas ziedojumi. Tiek norādīts, ka Miķeļa dienā zemnieki noteiktās vietās ziedo vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu un naudu. Daļa no ziedojumiem pieder pie veļu mielasta, bet pārējie ir ziedojumi mājas garam. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm.
Ar Miķeļdienu saistīti daudzi un dažādi latviešu ticējumi:
- Ja Miķeļdienā vēl ozoliem zīles, būs dziļi Ziemassvētki.
- Ja priekš Miķeļiem lapas nobirst - priekš Jurģiem ziedēs ieva.
- Ja Miķeļa diena un nakts ir miglaina, tad būs laba vasara, savukārt, ja ir sausa un auksta diena un nakts, tad būs slikta vasara.
- Jo siltāka un sausāka Miķeļdiena, jo vēlāk iestāsies ziema un stipra sala nav ko baidīties.
- Ja Miķeļos zosis lido augstu - pavasarī būs lieli pali. Ja zemu - plūdu nebūs.
- Miķeļdienā nedrīkst no svešām mājām neko nest līdzi, svešā mājā nedrīkst ne ēst, ne arī dzert, jo tad var atnest līdz to māju peles un citus kukaiņus.
- Miķeļdienā nedrīkst no meža skujas nest, tad čūskas nāk mājās.
- Lai tiktu vaļā no žurkām, Miķeļdienas vakarā ar pīlādžu koku jābada visur, kur ir žurkas, un jāsaka: «Ej uz kaimiņu mājām, tur vairāk, ko ēst, kā pie manis.» Tad žurkas izzūdot.
Miķeļi iekrīt visbagātākajā laikā, tādēļ galds šai dienā ir ēdienu pārpilns. Uz galda noteikti vajadzēja būt gaļai, tāpēc kāva aunu, āzi vai sivēnu, kas tika barots īpaši šai dienai un saukts par Miķelīti. Šai dienai skābēja kāpostus, cepa plāceņus un brūvēja alu, bet pirmos kumosus un pirmos malkus ziedoja Mājas kungam.
Šī diena pazīstama arī kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim jeb Mihaelam, kas nozīmē «Dievam līdzīgs».