Jurists Atis Vasiļjevs: Latvijā joprojām ir juristu pārprodukcija

Spēt godīgi atzīt savas kļūdas

Jurista darbā galvenais ir godīgums - ja nemaldos, savulaik Andris Grūtups teica, ka gadījumā, ja jurists ir pieļāvis kļūdu un to apzinās, viņam jāatdod klientam samaksātā nauda. Tas parāda jurista profesionalitāti un godīgumu. Nav tādu cilvēku, kuri nekad nekļūdās, tāpēc ir jāprot atzīt savu vainu. Nevajag meklēt sev attaisnojumus. Protams, ir arī tādi juristi, kuri, sitot dūri galdā, pārliecināti apgalvo, ka vinnēs, kaut gan jau sākotnēji zina un saprot, ka lieta ir zaudēta. Saņem naudu un tad, kad lieta ir zaudēta, tikai noplāta rokas, sakot, ka darīja visu, ko varēja.

Es pazīstu daudzus juristus, un lielākā daļa no viņiem atbalsta šādu godīguma principu. Par visiem Latvijas juristiem, protams, es neņemos spriest, jo praksē ir redzēti arī negatīvie piemēri.

Bez apņēmības par labu juristu nekļūt

Ja jaunietis nākotnē vēlas kļūt par sekmīgu juristu, viņam jāpiemīt ļoti lielai apņēmībai, jo šī nav viegla profesija, tā prasa ļoti lielu atdevi. Bieži vien darba diena nav normēta, tās nav tikai astoņas stundas birojā. Juristiem, kuri strādā bankās u.tml., protams, ir skaidri noteikts darba laiks, bet, strādājot juridiskajā birojā, viss atkarīgs no konkrētās lietas, kas tajā brīdī jārisina. Arī individuāli praktizējošam juristam ir jāaizmirst par normētu darba dienu.

Šī profesija rada arī nopietnu pārbaudījumu nerviem, tāpēc cilvēkam jābūt noturīgam pret stresu. Jauniešiem, kuri vēlas gūt panākumus tieslietās, iesaku skaidri nospraust savus mērķus un tiekties uz tiem.

Joprojām ir juristu pārprodukcija

Latvijā joprojām ir juristu pārprodukcija, turklāt, šāda situācija pastāv ilgstoši. Jāsaka, ka pārprodukcija ir ļoti nopietna, turklāt, ne īpaši kvalitatīvu juristu. Grūti pateikt, kāpēc ir izveidojusies šāda situācija, taču nedomāju, ka vaina meklējama izglītības sistēmā. Pārprodukcija nenozīmē, ja jaunieši nevar turpināt izvēlēties jurista profesiju, vienkārši es aicinātu rūpīgāk pārdomāt, ko katrs dzīvē vēlas darīt.

Pieredze nāk ne tikai ar gadiem

Latvijā ir virkne juristu, kuri ilgi strādā savā profesijā, taču tajā pašā laikā viņiem ir ļoti neliela pieredze. Kā tas iespējams? Ir ļoti daudz uzņēmumu (banku, komercsabiedrību u.c.), kuros juristam ir šaura darba specifika. Ir uzņēmumi, kuros jurists vairākus gadus tikai raksta līgumus, liela daļa no tiem turklāt ir tipveida līgumi, kuros tikai jāizmaina rekvizīti. Ja juristam, kurš vairākus gadus tikai sastādījis līgumus, pēkšņi nākas piedalīties tiesas procesā, tas var izrādīties gana nopietns profesionalitātes pārbaudījums, neraugoties uz darba stāžu.

Profesionāls jurists, lai arī kur viņš strādātu, vienmēr centīsies izglītoties papildus darbam, sekos līdzi jaunākajām izmaiņām likumos un normatīvajos aktos u.tml. Nesekojot līdzi tam, kas notiek tiesu praksē, ikviens profesionālis ar laiku var zaudēt studiju laikā gūtās zināšanas un palikt tikai pie tās šaurās nišas, ar ko strādā ikdienā.

Mācīties no zaudējumiem

Par uzņēmējiem saka, ka labs uzņēmējs ir tāds, kurš piedzīvojis vismaz vienu bankrotu. Arī ar juristiem ir līdzīgi, jo nekad nebūs tā, ka jurists vinnēs visas lietas. Jāmāk pieņemt arī zaudējumu, un tikt tam pāri. Tas, protams, vairāk attiecas uz juristiem, kas darbojas reālā praksē tiesās. Ir juristi, kuri salūzt pēc smaga zaudējuma, un aiziet no juridiskās prakses. Jāņem vērā, ka ikviena neveiksme vai zaudējums mums kaut ko iemāca.

Latvijā juridiskie pakalpojumi ir plaši pieejami

Juridisko pakalpojumu piedāvājums Latvijā ir ļoti plašs. Ja runājam par sociālo stāvokli, tad jāmin, ka daudzi biroju, t.sk. mūsu, ir orientēts uz vidējā Latvijas iedzīvotāja pirktspēju, proti, konsultāciju cenas ir ļoti zemas. Ilustrācijai varu minēt, ka konsultācija ģimenes tiesībās izmaksās tikai 10 eiro, kas nozīmē, ka tā ir pieejama gan māmiņām, gan senioriem u.tml. Es aicinātu cilvēkus ņemt vērā faktu, ka augstāka konsultāciju cena vēl nenozīmē arī kvalitāti, proti, dārgākas konsultācijas ne vienmēr ir tās labākās, un otrādi. Samaksājot 300 eiro, bieži vien var saņemt to pašu atbildi, ko, samaksājot 10 eiro. Turklāt, maznodrošinātajām personām valsts nodrošina bezmaksas juridisko palīdzību.

Arī ģeogrāfiski skatoties, jāsaka, ka juridiskie pakalpojumi pieejami visā Latvijā. Pat mazpilsētās ir juridiskie biroji, kur iespējams saņemt kvalitatīvus pakalpojumus.

Materiāls sagatavots sadarbībā ar Biznesa augstskolu «Turība».