Deputāti rosinās Kučinskim koriģēt bēgļu uzņemšanas plānu

Vairāki deputāti arī pauda bažas, ka Latvija saņems pārmetumus no partneriem Eiropas Savienībā, ka nespējam izpildīt savas saistības attiecībā uz patvēruma meklētāju uzņemšanu.

Parlamentārietis Anrijs Matīss (V) norādīja, ka Latvijā salīdzinājumā ar Igauniju ir redzami trūkumi patvēruma meklētāju uzņemšanā. Kaimiņvalstī bēglis tiek nogādāts tādā gadījumā, ja iepriekš viņam ir atrasta dzīvesvieta. Savukārt, «parādot patvēruma meklētāju centra «Mucenieki» vārtus, viņiem nekas cits neatliek, kā iekāpt auto un braukt uz Vāciju», skaidroja politiķis.

Matīss norādīja, ka agri vai vēlu šos cilvēkus tāpat nāksies uzņemt Latvijā un valsts no Eiropas Savienības saņems negatīvu atzinumu par pašreizējo nespēju nodrošināt atbilstošus apstākļus.

Arī deputāts Jānis Vectirāns (ZZS) cita starpā pauda, ka Latvijai jāpieņem bēgļi, jo mums pārmetīs neizpildītās saistības.

Savukārt parlamentārietis Sergejs Mirskis (S) interesējās, cik izmaksās gaidāmais konkurss par jaunu mentoru piesaisti. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane norādīja, ka arī Labklājības ministrijas pārziņā esošais konkurss paredz apmēram 700 000 eiro izlietojumu. Mirskis sarkastiski pauda, ka bēgļu uzņemšanai paredzēto līdzekļu apguve notiks arī bez bēgļu uzņemšanas, un aicināja samazināt mentoru konkursam nepieciešamo summu, lai ietaupītos līdzekļus patvēruma meklētāji varētu izlietot pirmās iemaksas veikšanai mājvietas īrei.

Kā ziņots, Latvijas Televīzija iepriekš vēstīja, ka no 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēma Eiropas Savienības bēgļu pārvietošanas programmā un kuri ieguvuši patvēruma statusu, 21 cilvēks jau ir Vācijā.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) uzskata, ka uz laiku jāaptur patvēruma meklētāju uzņemšana, lai izvērtētu līdzšinējo darbu un bezmērķīgi netiktu tērēti līdzekļi latviešu valodas mācīšanai un pabalstiem.

Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) otrdien medijiem pavēstīja, ka, lai nodrošinātu bēgļa statusu ieguvušajiem iespēju norēķināties par mājokli, ir plānots veikt izmaiņas bēgļa pabalsta izmaksas kārtībā. Viņš skaidroja, ka 12 mēnešu pabalsts tiks pārnests no pēdējiem mēnešiem uz pirmajiem, lai bēgļa statusu ieguvušie varētu segt pirmās iemaksas par dzīvesvietas īrēšanu.

Premjers arī skaidroja, ka pabalstus bēgļiem neizmaksā no valsts budžeta. «Uz katru bēgli ir no Eiropas Komisijas piešķirti līdzekļi, un pabalsti netiek izmaksāti no citiem budžeta līdzekļiem,» otrdien medijiem teica premjers.

Vienlaikus premjers atzīst, ka Latvijai atšķirībā no citām valstīm nav pieredzes saistībā ar bēgļu integrēšanu, tomēr neviens sākumā nedomāja, ka nebūs nenovēršamu problēmu. «Tā ir mūsu pirmā pieredze, situācija visu laiku ir jāvēro,» pauda valdības vadītājs.