T, 17.08.2022.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Ikdienā students RTU; nedēļas nogalē mežā ar ieroci

TVNET
Ikdienā students RTU; nedēļas nogalē mežā ar ieroci
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Zemessardze, Alvis Misjuns

Pēteris Jēkabsons ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) students, apgūst prasmes enerģētikā un elektrotehnikā. Taču ir arī kas tāds, kas viņu padara atšķirīgu no lielas daļas studentu, – brīvdienās, brīvajā laikā, kad daudzi atpūšas, viņš dodas uz ierakumiem, kursiem, lai gūtu iemaņas un militāras zināšanas. Viņš ir zemessargs.

TVNET jaunietis skaidroja, ka pirms trim gadiem vēlējies apgūt ko jaunu, saistītu ar militāro jomu. «Sākumā šķita – kas tad tas ir, paskraidīs kādu pusgadu pa mežu, tad apniks un dosies projām. Bet tās mācības ir tik interesantas, katru reizi iemācos ko jaunu,» saka Jēkabsons. Liela loma izvēlei kļūt par zemessargu bijusi arī patriotiskām jūtām.

«Uzskatu, ka katram, kurš ir iestājies Zemessardzē, jābūt savas valsts patriotam, jo katram, kurš šeit mācās, būtu jābūt gatavam doties arī kaujā, ja tas ir nepieciešams,» norāda Jēkabsons.

Sākot gaitas Zemessardzē, grūtākais sākotnēji esot bijis tikt visam līdzi fiziski. Zemessargiem mācībās jāmēro lieli attālumi ar ieročiem, somām. «Pēc tam, kad fiziskā sagatavotība kļuva labāka, tad bija morāli smagi brīžiem – saproti, ka ir sestdienas vakars, tavi draugi kaut kur atpūšas, bet tu sēdi mežā, kož odi, neguli visu nakti un gaidi nosacītu pretinieku,» klāstīja Jēkabsons. Vienlaikus viņš piebilda, ka grūtos brīžos palīdz kolēģi, biedri, kuri viens otru uzmundrina ar kādu joku un grūtībām stājas pretī visi kopā.

Foto: Zemessardze, Alvis Misjuns

Zemessargi gūst arī iemaņas, kas lieti noder ikdienā, piemēram, viņi tiek mācīti, kā sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas nepieciešamības gadījumā var arī glābt tuvinieku dzīvības.

Pilns ekipējums vidusmēra zemessargam sverot dažādi. Tas ir individuāli, uzkabes palēnām pašlaik tiek sagādātas vienota standarta, taču joprojām daudzi pērk savas un komplektē, kā ir nepieciešams. «Ir uzkabe, bruņu veste, kas ir pieci seši kilogrami, tad vēl ir arī ierocis, kā kuram, ložmetējniekiem tie ir 12 kilogrami, kājniekam tas ir piecus līdz sešus kilogramus smags ierocis. Kopā savācas kādi 20 kilogrami,» viņš teica.

Jēkabsons akcentē, ka Zemessardze netraucē mācībām un iespējams savienot gan mācības skolā, gan treniņus un kursus Zemessardzē. «Tiek ziedots arī universitātes laiks, lai dotos uz kādiem kursiem. Zemessardzi ar mācībām var savienot; protams, ir tā, ka pirms un pēc mācībām pie grāmatām ir vairāk jāpasēž, bet man ir arī saprotoši pasniedzēji, kas atļauj kontroldarbus uzrakstīt citu dienu,» viņš teica.

Foto: Zemessardze, Alvis Misjuns

Dienesta pienākumus bataljonā veic vairāk nekā 650 zemessargi un vairāk nekā 100 zemessargi - veterāni, kā arī vairāki profesionālā dienesta karavīri, kas organizē zemessargu apmācības un dienesta uzdevumu izpildi.

Foto: Zemessardze, Alvis Misjuns

Daļa zemessargu ir studenti un pasniedzēji no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un citām augstskolām. Taču bataljonam aicināti pievienoties arī tie, kuriem nav nekādas saistības ar kādu no augstskolām.

Zemessardzes Studentu bataljona komandieris Pēteris Suveizda TVNET pastāstīja, ka bataljona galvenie uzdevumi ir uzturēt pastāvīgu kaujas gatavību un paaugstināt kaujasspējas, lai nepieciešamības gadījumā veiktu atbildības teritorijas aizsardzību. Svarīgs uzdevums ir valsts stratēģiski nozīmīgo objektu aizsardzība pret diversijām un terora aktiem. Tāpēc notiek karavīru un zemessargu militārā apmācība un patriotiskā audzināšana.

Tāpat viens no bataljona uzdevumiem ir iesaistīšanās cīņā pret dabas un tehnogēno katastrofu postošo darbību (plūdi, ugunsgrēki u.tml.), nepieļaujot materiālos zaudējumus vai maksimāli mazinot tos un rūpējoties par iedzīvotāju drošību, kā arī likvidējot stihiju radītās sekas.

Bataljonā zemessargi apgūst: lauka kaujas iemaņas, kaujas šaušanu, pirmo medicīnisko palīdzību, topogrāfiju, ierindas un sakaru mācības, objektu apsardzi un aizsardzību, autovadīšanu, kā arī radiotelefonistiem, sanitāriem, snaiperiem, ložmetējniekiem, granātmetēju un prettanku apkalpēm nepieciešamās zināšanas.

Suveizda norādīja, ka Zemessardzē, lai arī dažiem var šķist, ka tā vairāk ir vīriešu nodarbe, ir arī visai daudz sieviešu. No zemessargiem aptuveni trešā daļa esot daiļā dzimuma pārstāvju, kuras, tāpat kā vīrieši, pilda visus nepieciešamos mācību uzdevumus, nes to pašu svaru, ko vīrieši.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu