Kultūras pasākumu rīkotāja VSIA «Latvijas koncerti» saņēmusi pārmetumus no mūziķiem un citiem radošo profesiju pārstāvjiem, arī no citu valstu partneriem par Publisko iepirkumu likuma normu, kas liek māksliniekiem atklāt savu privāto informāciju, tostarp dzīvesvietas adresi un honorāra lielumu, ja tas pārsniedz 4000 eiro, šodien vēsta laikraksts «Latvijas Avīze».
«Latvijas koncertu» juriste Sanda Runte laikrakstam skaidro, ka problēma sākas tad, kad «pērk» mākslinieku kā fizisko personu. Lai paziņotu Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) par noslēgto līgumu ar kādu mākslinieku vai viņu pārstāvošo aģentūru par piedalīšanos koncertā, biroja mājaslapā ir jāziņo par noslēgto līgumu. Paziņojumā cita starpā ir jānorāda honorārs, par kuru mākslinieks tiek salīgts.
Gadījumos, kad honorārs ir lielāks par 42 000 eiro, var norādīt, ka informācija nav publiski pieejama. Par informācijas nepubliskošanu ir jāraksta vai mutiski jāsniedz paskaidrojums IUB darbiniekiem, pirms viņi apstiprina publikāciju.
Savukārt mazajos iepirkumos - no 4000 līdz 41 999 eiro - rīcība, kas ļautu informācijai būt publiski neredzamai, nepastāv. Līdz ar to visa informācija, kas attiecas uz līguma slēdzēju fizisku personu - mākslinieku -, tiek publiskota IUB mājaslapā.
Runte uzsver, ka citu valstu mākslinieki un viņus pārstāvošās aģentūras nevēlas publiskot darījuma finansiālos nosacījumus, mākslinieku adreses un citu jūtīgu informāciju. Arī mākslinieku honorāri Latvijā ir zemāki nekā citās valstīs, tāpēc tas var būt instruments producentiem «spiest uz leju» viņu atalgojumu arīdzan citās valstīs, uzsver Runte.
Laikraksts vēsta, ka šā gada jūnija sākumā starptautiskā aģentūra «Harrison Parrott», kas pārstāv daudzus pasaulē respektablus mūziķus, tostarp Latvijas mūziķi Kseniju Sidorovu, prasījusi «Latvijas koncertiem» ievērot konfidencialitāti un izņemt publiskoto informāciju no IUB mājaslapas.
«Mūsu klients nekādā ziņā nebūtu piekritis uzstāties, ja būtu zinājis par nosacījumiem, kas paredz personas datu un honorāra apjoma publiskošanu, jo vairāk tālab, ka īpašu apstākļu dēļ un aiz cieņas pret konkrēto orķestri bija piekritis uzstāties par ievērojami zemāku honorāru nekā citviet pasaulē. Mūsu klients, un tas ir pilnībā saprotami, ir ļoti sarūgtināts un nobažījies, ka informācija tikusi publiskota tik atklātā un visiem pieejamā veidā,» norādījusi aģentūra.
«Latvijas koncerti» prasību par šo gadījumu izpildījuši, un šajā gadījumā sadarbojies arī IUB. Tomēr problēmas būtība nav atrisināta. Proti, no vienas puses, likumā iekļautā IUB iesniedzamā veidlapa paredz personas datu publiskošanu, no otras - likums par fizisko personu datu aizsardzību to aizliedz.
Laikraksts vēsta, ka starptautiskā mūziķu apvienība, kas apvieno visas pasaules māksliniekus un to pārstāvjus («International Artist Managers’ Association»), esot iepazinusies ar Latvijas Publisko iepirkumu likumu un secinājusi, ka koncertaģentūra rīkojusies likuma ietvaros. Sazinoties ar «Latvijas koncertiem», viņi pauduši sapratni par pretrunīgo situāciju likumdošanā un interesējās, vai likuma labojumu ieviešanai būtu nepieciešams arī starptautisks atbalsts.
Savukārt Kultūras ministrija patlaban jau gatavojot precizējumus likumā, kas būtu jāiesniedz Saeimai nākamajā mēnesī.
