Mediķi iesaka uzmanīties: vasaras beigās kukaiņi dzeļ daudz biežāk

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Vasaras mēnešos mediķi ik dienu dodas vidēji uz diviem izsaukumiem, kad pēc bišu, lapseņu vai iršu dzēlieniem cilvēkam ir izteikta alerģiska reakcija. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) iepriekšējo gadu statistika liecina - tieši augusts ir mēnesis, kad kukaiņu dzēlieni konstatēti arvien biežāk.

NMPD pārstāve Inga Vītola apstiprina, ka augusts ir tas mēnesis, kad kukaiņu dzēlieni un to izraisītās alerģiskās reakcijas tiek konstatētas ļoti bieži. Ja pavasarī pie mediķiem pēc palīdzības lielākoties vēršas bitenieki, tad, sākot no maija, vērojams, ka izsaukumi kļūst dažādāki un arvien vairāk ir to gadījumu, kad kukainis iedzēlis, tam uzkāpjot vai nejauši to piespiežot pie ķermeņa.

Savukārt augustā palielinās gadījumu skaits, kad kukainis iekodis, lietojot pārtiku – augļus, ogas, saldus dzērienus, kas ir īpaši interesanti lapsenēm un bitēm.

«Siltajā laikā cilvēkiem ir vairāk aktivitāšu dabā, piemēram, gadās, ka sapļauj pūžņus gan piemājas zālājos, gan pļavās, izjauc pūzni, veicot uzkopšanu, vai vienkārši kukaiņu pūznis ir netālu no mājām. Tāpat arī izbraukumos līdzi tiek ņemts ēdiens, augļi, ar ko nereti tiek ieēsts kukainis. Tāpat siltajā laikā jāuzmana dzēriens, kurā kukainis var būt iekritis: bīstamākās ir skārdenes, tumšas pudeles, kurās neredz, ja kukainis iekritis. Maldīgi domāt, ka tam jābūt saldam dzērienam: ir bijuši izsaukumi, kad kukainis iedzerts ar ūdeni no glāzes vai pat ar kafiju, tēju no krūzes. Dzēlieni mutes dobumā ir bīstami, jo draud smakšana,» uzsver I.Vītola.

Tāpat viņa teic, ka NMPD mediķi tiek piesaistīti smagākos gadījumos, kad pēc kukaiņu dzēlieniem veidojas izteikti alerģiska reakcija, kas apdraud cilvēka veselību un dzīvību, un šādi gadījumi nav retums. Arī apdrošināšanas sabiedrībai BALTA ir pieredze, kad atlīdzība pieteikta un izmaksāta par nāves gadījumu, kas iestājies kukaiņa koduma rezultātā.

Ieteikumi, kā rīkoties, ja iedzēlis kukainis (lapsene, bite, irsis):

  • Ja cilvēkam parasti pēc kukaiņu dzēlieniem nav izteiktas alerģiskas reakcijas, dzēluma vietā var parādīties neliels pietūkums, nieze un apsārtums. Šādos gadījumos pietiek, ja dzēluma vietai pieliek ko vēsu, kas sašaurinās asinsvadus, mazinās sāpes, niezi un pampumu;

  • Ja ir nosliece uz alerģiju, iespējamās alerģijas mazināšanai ieteicams lietot aptiekās iegādājamos pretalerģiskos preparātus;

  • Ja iedzēlusi bite, dzēliena vietā būs palicis dzelonis – jācenšas to uzmanīgi izņemt. Bites dzeloņa galā ir indes maisiņš, no kura pakāpeniski izdalās inde. Velkot ārā dzeloni, izvairies saspiest indes maisiņu. Pēc tam dzēliena vietai ieteicams uzlikt vēsumu un koduma vietu dezinficēt;

  • Ja kukainis ir iedzēlis mutes dobumā, ir jāsūkā ledus gabaliņš vai jādzer maziem malkiem auksts ūdens. Sadzelto vietu var dzesēt ar vēsu kompresi arī no ārpuses, kas palīdzēs sašaurināt asinsvadus un mazināt tūsku. Šādos gadījumos labāk lūgt mediķu palīdzību;

  • Ja cilvēkam ir izteikta alerģiska reakcija uz kukaiņu dzēlieniem, tad svarīgi jau iepriekš nodrošināties ar pretalerģiskiem līdzekļiem, lai nepieciešamības gadījumā tos operatīvi varētu lietot;

  • Ja pēc kukaiņu dzēluma nav izteiktas alerģiskas reakcijas, bet māc šaubas un nav zināšanu, kā rīkoties, ieteicams sazināties ar savu ģimenes ārstu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu