Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/10/8590810t1h2573.jpg)
Augusta beigās un septembra sākumā Rīgā no visas Latvijas sāk ierasties universitāšu studenti. Tomēr tikai salīdzinoši neliela daļa no viņiem grib dzīvot kopmītnēs, tādēļ nekustamo īpašumu mākleri var priekā berzēt rokas. Īres cenas galvaspilsētā gan ir pa kabatai vien retajam jaunietim, tādēļ arvien vairāk no viņiem izvēlas dzīvot komunālajos dzīvokļos.
Divu vai trīs istabu dzīvokļa īre centrā maksā no pieciem simtiem eiro mēnesī. Savukārt mikrorajonos cenas svārstās no 250 līdz 350 eiro. Atšķirībā no centra mikrorajonos cenas ir augošas, jo tur pašu izīrējamo dzīvokļu ir salīdzinoši maz.
Vispopulārākais, visticamāk, ir mikrorajons pie Rīgas Stradiņa universitātes Dzirciemā – tur šajā brīdī piedāvājumā tikai astoņi dzīvokļi. «Dzīvokļi, ja parādās, tad aiziet ļoti ātri, un tā cena tajā rajonā ir ap 300 eiro par dzīvokli – divistabu vai trīsistabu,» stāsta nekustamo īpašumu uzņēmuma Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.
Tādēļ arvien vairāk studentu sākot atdzīvināt padomju laikos ļoti izplatīto kopdzīves formu – komunālos dzīvokļus.
Par spīti grūtībām, uz universitāšu piedāvātajām lētajām dienesta viesnīcām jaunieši rindā nestāv. Piemēram, Latvijas Universitātes «kojās» dzīvo aptuveni 2000 cilvēku jeb mazāk nekā piektā daļa no visiem universitātes studentiem. Cena – no 50 eiro mēnesī – ir daudzkārt zemāka nekā pat pašiem lētākajiem īres dzīvokļiem. Tomēr te guļamistaba jādala ar vismaz vienu svešinieku, bet virtuve un dušas – ar visu stāvu. Tādēļ gultasvietu pilnīgi pietiekot, lai pieprasījums būtu apmierināts un atlikušās vietas varētu izīrēt pat citu universitāšu studentiem.