Ekonomisti: Krievija par spīti sankcijām spējusi audzēt eksportu (9)

Neraugoties uz Rietumu sankcijām, Krievijas eksports uz tās 20 lielākajām tirdzniecības partnervalstīm kara Ukrainā laikā ir pieaudzis par 18% – līdz 330 miljardiem ASV dolāru. Šādi aprēķini, ņemot vērā inflāciju, ir iekļauti ziņojumā, ko piektdien, 13. jūnijā, publicēja Vācijas Ekonomikas institūts (IW) Ķelnē. Tajā salīdzināti Krievijas eksporta dati par 2024. un 2021. gadu.

Krievijas tirdzniecības partneri ir Turcija, Brazīlija un Izraēla

“Putina militārā kase joprojām ir labi piepildīta,” teikts IW paziņojumā presei. Saskaņā ar tās datiem Krievijas galvenais tirdzniecības partneris 2024. gadā bija Ķīna. Tā iegādājās Krievijas preces 130 miljardu ASV dolāru vērtībā. Kopš 2021. gada šis skaitlis ir palielinājies par 67%.

Otrajā vietā preču importā no Krievijas Federācijas ir Indija. Pirms kara tā bija 12. vietā, kopš tā laika piegādes uz šo valsti ir pieaugušas par 680%. Lielāko daļu no tām veido naftas eksports.

Vācijas ekonomisti kā svarīgākos Krievijas Federācijas tirdzniecības partnerus min arī Brazīliju un Turciju. Krievijas preču piegādes Armēnijai kopš kara sākuma ir pieaugušas par 423 %, Uzbekistānai – par 125 %. Izraēlai – par 240 %, galvenokārt nafta.

Tirdzniecības kritums ar Eiropu un eksporta pārorientēšana

Tajā pašā laikā piegādes Vācijai samazinājās par 92%, t.i., praktiski nīkuļoja. Uz Itāliju – samazinājums par 83%, uz Čehiju – par 51%. IW ekonomisti secina, ka notikusi “tirdzniecības plūsmu pārorientēšana” no Krievijas, īpaši uz trešās pasaules valstīm.

“Neraugoties uz visiem Eiropas centieniem, Putina kara kase netiek iztukšota. Režīms prasmīgi izmanto sankciju nepilnības, lai uzkrātu finanšu resursus. Arī provizoriskie dati par 2025. gadu liecina, ka šajā ziņā maz kas ir mainījies,” raksta IW.

Institūta ekonomisti uzskata, ka lielāko triecienu Krievijas eksportam varētu radīt Krievijas naftas cenu sliekšņa pazemināšana un sankcijas pret naftas tankkuģu ēnu floti.