Latvijā produktivitātes pieaugumam nepieciešams būtiskāk kāpināt investīcijas, pauž ekonomists (3)

Viņš skaidro, ka globālo svārstību un nenoteiktības ielenktā Latvijas eksporta nozare kopš gada sākuma ir lēnām stabilizējusies. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2025.gada aprīlī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, preču eksporta vērtība pieaugusi par 8,9%, sasniedzot 1,7 miljardus eiro.

Kalniņš min, ka pozitīvu izrāvienu eksporta vērtības kāpumā šogad aprīlī salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli sekmēja minerālproduktu eksporta vērtības kāpums par 56%. Lielāko daļu no gandrīz 63 miljonu eiro kāpuma noteica benzīna eksports uz Nigēriju, kas ir drīzāk vienreizēja rakstura reeksporta darījums, nekā uz ilgtermiņa ekonomiskajām saiknēm būvēta eksporta izaugsme.

Tāpat viņš norāda, ka dzīvnieku izcelsmes produktu eksportā bija kāpums par 38%. Vienlaikus Kalniņš atzīmē, ka Eiropā šobrīd ir jūtamas putnu gripas radītās sekas - tiek iznīcināti ganāmpulki, bet pieprasījums pēc olām nemainās, ļaujot Latvijai eksportēt vairāk olu, nekā ierasts.

Viņš izceļ arī satiksmes līdzekļu, kā arī ķīmiskās rūpniecības preču eksportu, kur pieredzēts jūtamāks kāpums pirmo reizi kopš gada sākuma, attiecīgi par 21% un par 9%.

Savukārt pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta vērtība, salīdzinot ar pērno aprīli, samazinājusies par 9,5%, bet tas ir saistīts ar alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta kritumu par vairāk nekā ceturto daļu, norāda Kalniņš, piebilstot, ka lielāko lejupvērsto ietekmi svaru kausos licis krītošais alkohola eksports uz Krieviju. Savukārt pārējās pārtikas rūpniecības eksports kopumā uzrādīja kāpumu.

Eiropas Komisijas (EK) un CSP dati par eksporta pasūtījumu apmēru apstrādes rūpniecībā parāda, ka tie ir svārstīgi, bet pietuvojušies ilgtermiņa vidējam rādītājam. Eiropas ekonomika šogad pirmajā ceturksnī augusi par 0,6%, salīdzinot ar pagājušā gada ceturto ceturksni, un tas ir pozitīvi, jo Latvija vairāk nekā divas trešdaļas eksportē uz Eiropas Savienību (ES), min Kalniņš.

Vienlaikus viņš atzīmē, ka diemžēl lielā mērā spēcīgais rezultāts bija nevis nostāšanās uz stabilas straujākas izaugsmes takas, bet gan gaidīto ASV prezidenta Donalda Trampa tarifu veicināts. ASV pildīja noliktavas, kas pacēla Eiropas un citu ekonomiku eksportu un līdz ar to arī iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi.

Kalniņš norāda, ka Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) pērn publicēja prognozes, ka globālā tirdzniecība šogad un nākamgad augs par gandrīz 3%, tomēr pēc tarifu un tirdzniecības politikas neskaidrības iekļaušanas analīzē ir gaidāms pat neliels kritums šogad, un pie 3% izaugsmes varētu atgriezties vien 2026.gadā.

"Nenoliedzami, tarifiem stājoties spēkā, un nākotnē pat, iespējams, vēl palielinoties, 2025.gads kopumā Eiropas ekonomikā būs mazāk rožains nekā tā sākums. Jācer, ka tie Latvijas eksportējošie uzņēmumi, kas no ASV tarifiem būs tiešie cietēji gatavojas arī sliktajiem notikumu attīstības scenārijiem. Savukārt, ja Eiropas ekonomikā redzam pozitīvu ietekmi no lielākām valstu investīcijām aizsardzībā, tie uzņēmumi, kam eksporta tirgi vairāk saistīti ar Eiropu, varētu tālākā nākotnē būt ieguvēji," pauž Kalniņš.

Viņš skaidro, ka turpmāko eksporta ceļu noteiks ne tikai pasaules vēsmas, bet arī Latvijas iekšējie lēmumi. Algu pieaugums, kaut mazliet pierimis, vēl joprojām apsteidz produktivitātes izaugsmi, deldējot Latvijas konkurētspēju. "Nepieciešamo produktivitātes pieaugumu redzēt varēsim tikai, ja būtiskāk kāpināsim investīcijas, kam šajos zemāku procentu likmju apstākļos būtu īstais laiks," uzsver Kalniņš.

Jau ziņots, ka Latvija šogad pirmajos četros mēnešos eksportēja preces 6,637 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 4,6% jeb 290,563 miljoniem eiro vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 7,531 miljardu eiro, kas ir pieaugums par 8,3% jeb 578,827 miljoniem eiro.