Čakša: finansēšanas modeļa izvēlē galvenais ir kārtība, kā nozare nākotnē darbosies

Šādi ministre sacīja, atbildot uz jautājumu, vai viņas atbalstītais modelis par 1% sociālo iemaksu pārvirzīšanu veselības nozarei 2017.gadā sniegs ievērojamas pārmaiņas nozarē.

«Es gribētu kliedēt šo mītu par reformu ar 1%. Modeļa būtība ir par to, kādā veidā mēs organizējam veselības pakalpojumu sniegšanu, iepirkšanu, kvalitātes noteikšanu, kā arī kartējumu kādā šis pakalpojums tiek iepirkts no visiem pakalpojuma sniedzējiem,» sacīja Čakša. Viņa norādīja, ka veselības nozarei no valsts budžeta jāsaņem daudz vairāk naudas. Pēc, Pasaules veselības organizācijas (PVO) noteiktā ir jāsasniedz vismaz 12% no valsts budžeta.

Ministre sacīja, ka ar konkrētu nodokļu pārdali un finansējuma sadali esot jānodarbojas Finanšu ministrijai, bet viņu galvenokārt interesējot, kā kvalitatīvi organizēt un nodrošināt veselības pakalpojumus Latvijā.

VM informēja, ka ir pabeigusi darbu pie trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļiem. Pēc starpnozaru saskaņošanas konceptuālais ziņojums par modeļiem tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ministrijas pirmais modelis paredz uz esošā finansējuma bāzes palielināt veselības aprūpei pieejamo naudas apjomu iekšējas nodokļu pārdales rezultātā, piemēram, daļēja sociālu iemaksu vai cita papildus finansējuma novirzīšana veselības aprūpei. Pēc VM norādītā, ieviešot šo modeli, netiktu palielināts kopējais nodokļu slogs un tiktu nodrošināta vienlīdz pieejama un kvalitatīva veselības aprūpe visiem Latvijas iedzīvotājiem. Veselības obligātā maksājuma noteikšana, piemēram, 1% apmērā no sociālo iemaksu objekta, ļautu gadā piesaistīt papildus veselības aprūpei ap 70 miljoniem eiro.

Otrais modelis paredz veselības maksājumu, kas iedzīvotājam būtu jāveic, papildus valsts nodrošinātajai veselības aprūpei. Par valsts budžeta līdzekļiem segtu tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet paralēli ieviestu arī veselības maksājumu, kas ļautu saņemt pakalpojumus atbilstoši veiktajām iemaksām, paralēli nodrošinot iespēju brīvprātīgi apdrošināties. Šajā gadījumā būtu daudz sabiedrības grupu, par kurām apdrošināšanas maksājumi būtu jāveic valsts budžetam, piemēram, pensionāri, bērni, invalīdi, norāda ministrijā

Savukārt trešais modelis paredz veselības aprūpes finansēšanu, ko nodrošina valsts un privātais apdrošinātājs. Šajā variantā apdrošinātai personai būtu jāveic prēmijmaksājumi izvēlētajam apdrošinātājam, bet valsts un darba devēji veiktu iemaksas riska izlīdzināšanas fondā. Fonds būtu nepieciešams, lai piemaksātu valsts vai jebkurai citai apdrošināšanas kompānijai, kurai maksājumi būs lielāki par parakstītajām prēmijām. Šajā modelī pakalpojumu grozs būtu atkarīgs no izvēlētā apdrošinātāja un polises.

VM ieskatā veselības aprūpes finansēšanas modelim ir jānodrošina vienlīdzīga, pieejama un kvalitatīva veselības aprūpe visiem Latvijas iedzīvotajiem, nepalielinot finansiālo slogu.