Rīgas brīvostas pārvalde nesaskata pārkāpumus Krievu salas projekta īstenošanā un neatzīst Valsts kontroles atzinumā norādītos pārmetumus, līdz ar to nesaskata pamatu kriminālprocesa sākšanai par iespējamiem kriminālpārkāpumiem.
Rīgas brīvostas pārvalde neredz pamatu kriminālprocesam saistībā ar Krievu salas projektu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) sākusi kriminālprocesu par iespējamiem kriminālpārkāpumiem Rīgas brīvostā. Sākotnēji, pamatojoties uz Valsts kontroles secinājumiem, tika sāka resoriskā pārbaude. Tagad Valsts policija pieņēmusi lēmumu par to, ka Valsts kontroles ziņojumā minētie apstākļi jāvērtē kriminālprocesā.
Savukārt ostā pauda pārliecību, ka nav pamata kriminālprocesa sākšanai par iespējamiem kriminālpārkāpumiem projekta «Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra» īstenošanā. Valsts kontroles atzinumus Rīgas brīvosta ir pārsūdzējusi tiesā, un Augstākā tiesa to ir pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības, kas Latvijā ir bezprecedenta gadījums.
Brīvostas pārvaldnieks Leonīds
Loginovs uzskata, ka vairāki no Valsts kontroles ziņojumā iekļautajiem secinājumiem ir «vienkārši absurdi».
Piemēram, Valsts kontrole apšauba Krievu salas projekta lietderību, norādot, ka tas nesniegs pozitīvu efektu no vides viedokļa. Šādu secinājumu Valsts kontroles darbinieki, kas noteikti nav vides eksperti, izdara, neņemot vērā faktu, ka, izstrādājot projektu, veikti visi nepieciešamie ietekmes uz vidi novērtējumi un pārbaudes, ko atbilstoši likuma un Eiropas Komisijas prasībām veikuši kompetenti vides speciālisti.
Tāpat Loginovs norāda, ka
projekta īstenošanas laikā veiktas vismaz sešas neatkarīgas pārbaudes un auditi un nevienā nav tikuši konstatēti būtiski pārkāpumi.
Savukārt Valsts kontroles ziņojumā ir ietverti no dokumentiem izrauti teikumi, nevērtējot dokumenta saturu un dokumentā pausto informāciju pēc būtības, tādējādi tie vērtējami kā tendenciozi un iespējami negatīvi atspoguļo veiktās darbības, uzskata brīvostas pārvaldnieks.
Projektu bija nepieciešams īstenot saistībā ar jauno Rīgas pilsētas attīstības plānu 2006.-2018.gadam, paredzot pārcelt piesārņojošās kravu pārkraušanas operācijas no pilsētas centra un Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas apkārtnes uz tam piemērotu vietu, tā ilgtermiņā nodrošinot pilsētas ilgtspējīgu attīstību un labākus dzīves apstākļus Rīgas iedzīvotājiem. Kā skaidro ostā, projekts tā sagatavošanas posmā tika visaptveroši izvērtēts no tehniski ekonomiskā viedokļa, no vides ietekmes viedokļa, no izmaksu ieguvumu viedokļa, un par projektu tika pieņemti atbalstoši lēmumi Latvijas institūcijās un Eiropas Komisijā. Turpmākajā projekta īstenošanas gaitā visas izmaiņas tika saskaņotas ar Eiropas Komisiju, kas nevienā brīdī nav norādījusi uz kādiem pārkāpumiem vai neatbilstībām.
Krievu salas projekta vadītāja Sanita Kaire uzsver, ka visi būvdarbi Krievu salas projektā tikuši īstenoti noteiktajos termiņos un nodoti ekspluatācijā jau aizvadītā gada nogalē, panākot tam paredzētā finansējuma - gan Kohēzijas fonda, gan nacionālā līdzfinansējuma - ietaupījumu 10,6 miljonu eiro apmērā, kas norāda uz atbildīgu un saimniecisku pieeju projekta īstenošanā. Šis fakts esot nepārprotams, neapstrīdams un pierādāms, turklāt
Latvijā neesot pārāk daudz organizāciju, kas spējušas īstenot šādus vērienīgus projektus ar būtisku ietaupījumu.
Attiecībā uz ārpakalpojumu izmantošanu projekta īstenošanā Rīgas brīvostas pārvalde norāda, ka jau paši Valsts kontroles revidenti ziņojuma secinājumos vērsuši uzmanību uz Rīgas brīvostas pārvaldes darbinieku kapacitātes trūkumu projekta īstenošanā, iesakot palielināt projekta komandas kapacitāti. Ar esošo resursu kapacitāti tāda liela mēroga projektu Rīgas Brīvostas pārvalde īstenot nav spējusi. Projekta iesniegumā Kohēzijas fonda līdzfinansējuma saņemšanai jau tika plānota tāda projekta organizācijas struktūra, kas paredz atsevišķām periodiskām vai padziļinātām izpētes funkcijām, padziļinātām ekspertīzēm un specifiskām darbībām, kas nav nodrošināmas ar esošo pārvaldes darbinieku resursu, piesaistīt ārpakalpojumu sniedzējus.
Tādējādi esot nodrošināta trūkstošā projekta vadības un īstenošanas kapacitāte. Rīgas brīvostā pie Krievu salas projekta īstenošanas, kas pēc finanšu apjoma 160 miljonu eiro apmērā esot viens no lielākajiem valstī jebkad realizētajiem projektiem ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, strādājot trīs darbinieki. Ziņojumā minētais, ka līgumi noslēgti ar ārpakalpojumu sniedzējiem par tādu uzdevumu veikšanu, kas noteikti tās darbinieku amatu aprakstos, ir nekorekts un neatbilst faktiskajai situācijai, uzsver ostā.
Attiecībā uz projekta gaitā veiktās atklātās noliktavas pārcelšanu Rīgas brīvosta skaidro, ka projekta īstenošanai noteiktā apjomā bija nepieciešama noteikta ostas teritorijas atbrīvošana, un līdz ar to, lai nodrošinātu šajā teritorijā veiksmīgi strādājoša komersanta darbības nepārtrauktu turpināšanos, tika pieņemts lēmums pārcelt konkrēto atklātā tipa noliktavu uz citu līdzvērtīgu teritoriju.
Kā ziņots, iepriekš Valsts kontrole revīzijā konstatēja, ka Rīgas Brīvostas pārvalde, noslēdzot līgumus ar ārpakalpojumu sniedzējiem un samaksājot tiem par tādu uzdevumu veikšanu, kas ir noteikti Brīvostas darbinieku amata aprakstos, pretēji normatīvajā aktā noteiktajam izlietoja finanšu līdzekļus vismaz 611 888 eiro apmērā. Revīzijā arī konstatēti papildu izdevumi saistībā ar noliktavu celtniecību.
Jau ziņots, ka nesen tiesai nodota krimināllieta pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, veicot nelikumīgus ziedojumus un nelikumīgu prēmiju izmaksu, kas radījis smagas sekas. Šī lieta arī tika sākta pēc Valsts kontroles revīzijas Rīgas Brīvostā. Krimināllietu Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa plāno skatīt 19.septembrī.