Ārkārtas vēlēšanas Lielbritānijā ir ticamākas nekā atkārtots referendums

Viņš arī norādīja, ka pašlaik jau gandrīz 4 miljoni britu parakstījuši petīciju britu parlamenta mājaslapā par atkārtotu referendumu.

Pats izstāšanās process ir ļoti lielā miglā tīts

«Pašlaik karalistē neviens īsti nav gatavs «iedarbināt» Lisabonas līguma 50.pantu [kurā paredzēts, ka ES dalībvalstīm ir tiesības izstāties, un aprakstīts process kādā tas notiek], pat ja ES to ir aicinājuši darīt. Kamēr tas nav darīts, Lielbritānija ārā nestājas. Pašreizējais premjers [Deivids Kamerons (Konservatīvā partija)] to iedarbināt negrasās,» sacīja Sprūds. Viņš norādīja, ka liels jautājums ir par to, vai esošais britu parlaments apstiprinās jaunu valsts vadītāju, un pat tad, ja apstiprinās, jaunajam premjeram, visticamāk, būtu vēlreiz jāvēršas parlamentā ar jautājumu, vai tas apstiprina apvienotās karalistes izstāšanos no ES. Pēc eksperta teiktā, nav akmenī iekalts, ka šis parlaments nobalsotu par izstāšanos.

Runājot par iespējamām politiskās vides izmaiņām, Sprūds sacīja, ka neskaidrību dēļ pēc sešiem līdz deviņiem mēnešiem varētu notikt ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Pēc viņa teiktā, to, kāds rezultāts varētu būt šādām vēlēšanām, nav iespējams prognozēt, ņemot vērā politisko situāciju Lielbritānijā.

24.jūn.Kamerons nolika politiskās pilnvaras,laužot paša solījumu uzreiz aktivizēt 50.pantu,lai..., rosinātu ārkārtas vēlēšanas vēlāk,rudenī?— Toms Ostrovskis (@tomsostrovskis) June 27, 2016

Konservatīvā partija ir pilsoņu kara stāvoklī, arī leiboristu partija ir «jukās»

Ja notiktu ārkārtas vēlēšanas un nākamais parlaments izveidotos līdzīgs esošajam, kur politiskā elite uzskata, ka nevajag stāties ārā, tad tikpat labi var valdība pateikt, ka viņiem ir iedots mandāts nestāties ārā no ES,» sacīja ārpolitikas eksperts.

Viņš norādīja, ka ārkārtas vēlēšanu gadījumā viens no galvenajiem jautājumiem būs par izstāšanos – vai tas ir jādara, kādi ir nosacījumi un kad tam jānotiek. Sprūds gan piemetināja, ka Lielbritānija no ES var izstāties arī pirms ārkārtas vēlēšanām, ja tādas notiks, jo Kamerons plāno atkāpties oktobrī, taču iespējamās ārkārtas vēlēšanas plāno gada beigās vai nākamā gada sākumā.

Savukārt gadījumā, ja tomēr notiktu atkārtots referendums, neesot pamata domāt, ka rezultāti būtu krasi atšķirīgi no jau notikušā referenduma rezultātiem. Sprūds norādīja, ka pašlaik var novērot masveida fragmentāras cilvēku reakcijas, pēc kurām grūti spriest par kopainu. Viņaprāt, lielākais vairums, kas balsojuši par «Brexit», to pašu iemeslu dēļ, kāpēc balsoja par izstāšanos, savu balsi nemainītu.

Cilvēki Lielbritānijā ir noguruši no referendumiem

Pēc Sprūda domām, nogurumam ir pamats, jo esot bijis gan Skotijas neatkarības referendums, gan balsojums par izstāšanos no ES, kā arī tiek diskutēts par atkārtotu Skotijas neatkarības referendumu. Eksperts piemetināja, ka jauns referendums varētu mazināt cilvēku uzticību parlamentam un referendumiem vispār, jo balsojums jau ir noticis un lēmums pieņemts, tādēļ to nevajag atkārtot.

Sprūds tomēr arī atgādināja, ka līdzīgs precedents, rīkojot atkārtotu referendumu, jau ir ticis novērots tupat netālu - Īrija reiz nobalsojusi pret Lisabonas līgumu, taču pēc nelielām korekcijām un korekciju imitācijām, atkārtotā referendumā īri nobalsojuši par līgumu.

Visticamākais tuvākajā laikā ekspertam šķiet Skotijas referendums par izstāšanos no Lielbritānijas.

Brexit referenduma rezultāti

Ceturtdien Lielbritānijā notikušajā referendumā 51,9% dalībnieku nobalsojuši par valsts izstāšanos no ES, bet 48,1% - par palikšanu savienībā. Piektdien Kamerons paziņoja, ka līdz viņa vadītās Konservatīvo partijas konferencei oktobrī atstās valdības vadītāja un partijas līdera amatus, un līdz tam laikam ir jāatrod jauns līderis, kurš vadīs izstāšanās sarunas. ES līderi ir aicinājuši Lielbritāniju nekavēties ar izstāšanās sarunu sākšanu, oficiāli paziņojot par savu lēmumu.

Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena uzsvērusi, ka Skotijas parlaments varētu nobalsot pret Lielbritānijas izstāšanos no ES, kā arī, ka ir «ļoti iespējams», ka tiks sarīkots jauns referendums par Skotijas neatkarību, jo pēc balsojuma Lielbritānijas referendumā par izstāšanos no ES situācija ir būtiski mainījusies un Apvienotā Karaliste «vairs nav tā pati», kāda tā bija 2014.gadā, kad 55% referenduma dalībnieku Skotijā nobalsoja par palikšanu Lielbritānijas sastāvā.

Atsevišķi ES politiķi un arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzsvēruši, ka vēl nav zināms, vai patiešām Lielbritānija izstāsies no ES, jo nekādi oficiāli paziņojumi referendumam nav sekojuši.