Rosina aizliegt komercreklāmas un sludinājumus pašvaldību izdevumos

KM darba grupa ir sagatavojusi labās prakses standartus pašvaldību informatīvo izdevumu veidošanai, kuru mērķis ir nodrošināt mediju daudzveidību Latvijā un nodrošināt privāto reģionālo mediju darbību, kuru galvenais ieņēmumu avots ir komercreklāmas publicēšana.

Darba grupa ir vienojusies, ka pašvaldību informatīvajiem medijiem nav vēlams piedalīties komerciālās reklāmas tirgū, izņemot atsevišķus izņēmuma gadījumus, piemēram, sociālo uzņēmējdarbību un kampaņas. Tas nozīmē, ka ir jāgroza likums «Par pašvaldībām», paredzot, ka pašvaldības informatīvajā izdevumā nav pieļaujama trešo pušu komerciālu paziņojumu - reklāmu un sludinājumu - publicēšana.

Darba grupa arī vienojusies, ka pašvaldības informatīvajā izdevumā nav vēlama arī pašvaldības kapitālsabiedrību un ar tām saistīto preču vai pakalpojumu reklāmu publicēšana, kā arī nav vēlama privātpersonu sludinājumu publicēšana par maksu vai bez samaksas. Tāpat šajos izdevumos ir ieteicama tikai tādu darba vakanču publicēšana, kas attiecas uz vakantajām darba vietām pašvaldības vai tās pakļautības iestādēs.

Atruna ir iekļauta par gadījumiem, kad pašvaldība vai cita publiskā persona darbojas mediju uzņēmējdarbībā kapitālsabiedrības formā - tad reklāmas publicēšanas vadlīnijas nebūtu attiecināmas tiešā veidā. Šāds gan ir viens gadījums - Daugavpilī, kur pašvaldība ir SIA «Latgales Laiks» vairākuma kapitāldaļu turētāja.

Saistībā ar izdevumu saturu un veidošanas ētiskajiem principiem darba grupa vienojusies, ka pašvaldību informatīvais izdevums veic sabiedrisko attiecību, nevis neatkarīgas žurnālistikas funkciju, un pašvaldību informatīvajam izdevumam nepiemīt masu informācijas līdzeklī konstituējošā redakcionālā neatkarība. Tāpat šajos informatīvajos izdevumos nav vēlams izmantot profesiju klasifikatorā iekļautos profesiju nosaukumus «žurnālists», «redaktors», «galvenais redaktors». Tie ir profesijas apzīmējumi, kas raksturīgi neatkarīgai žurnālistiskai profesionālai darbībai, skaidro eksperti.

Tāpat pašvaldības informatīvos izdevumus nedrīkst izmantot kā platformu uzbrukumam politiskajiem oponentiem un jebkurai publikācijai, tostarp tām, kurās raksturota pašvaldības politika un mērķi, jābūt pēc iespējas objektīvākai, koncentrējoties uz faktiem un skaidrojumu.

Arī vietējiem un reģionālajiem privātajiem medijiem ieteicams kritiski raudzīties uz mediju satura kvalitāti un aktīvi darboties, lai kāpinātu savu mediju kvalitāti un atbildīgumu, izstrādājot kopīgus ētikas kodeksus un rīcību iespējamu ētikas pārkāpumu risināšanai, uzskata darba grupa.

Eksperti norāda, ka uzlabojumi vietējo izdevumu darbībā ir iespējami, tie ir saprātīgi, kā arī respektē vārda brīvību un mediju daudzveidības nodrošināšanu. To ir iespējams īstenot, gan piemērojot jau esošo tiesisko regulējumu, gan arī veicot izmaiņas pašvaldību darbu regulējošajos tiesību aktos un precizējot mediju reģistrācijas kārtību Mediju likumā.

Jau ziņots, ka Kultūras ministrija Mediju politikas pamatnostādņu izstrādes gaitā konstatēja, ka Latvijā ir nostiprinājusies prakse valsts un pašvaldību iestādēm nodarboties ar mediju satura finansēšanu un mediju komercdarbību. Tādā veidā tiek samazināti potenciālie ieņēmumi no reklāmas privātajiem reģionālajiem medijiem, kas jau tā sarūkošā reģionu iedzīvotāju skaita un citu tirgus tendenču dēļ piedzīvo auditorijas skaita lejupslīdi. Problēmu ir identificējuši arī reģionālo laikrakstu izdevēji un Latvijas Žurnālistu asociācija, pieprasot skaidru valsts politiku ar aizliegumu pašvaldībām izdot savus informatīvos izdevumus.

Konkurences padome savās 2015.gada Konkurences novērtēšanas vadlīnijās valsts un pašvaldību lēmumu pieņēmējiem ir norādījusi, ka pašvaldību līdzdalība mediju tirgū varētu apdraudēt mediju ienākumu gūšanas iespējas un ilgtspēju, jo finansējums no pašvaldības budžeta tos nostāda izdevīgākā stāvoklī nekā privātos. Attiecīgi šādos bezmaksas izdevumos būtu publicējama pašvaldības iedzīvotājiem būtiska neitrāla informācija. Savukārt žurnālistikas materiālu un reklāmu publicēšana bezmaksas izdevumā, Konkurences padomes ieskatā, vairs neizriet no likuma prasībām.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde 2015.gada 6.oktobrī šajā jautājumā ir lēmusi, ka, ņemot vērā pašvaldību izdevumu nozīmi vietējās demokrātijas veicināšanā, vēlme tos slēgt vai ierobežot ir vērtējama kā apdraudējums viedokļu dažādībai un demokrātijai. Tomēr LPS veic detalizētu aptauju un izpēti par reklāmu izvietošanas praksi un izmaksām pašvaldību informatīvajos izdevumos, kā arī sadarbībā ar pašvaldību speciālistu darba grupu izstrādā labās prakses vadlīnijas pašvaldību izdevumu veidošanai.